Filozofija

Filozofiju ar specializāciju kādā no teorētiskās vai praktiskās filozofijas apakšnozarēm

Programmas beidzēji atrod darbu filozofijas nozarei atbilstošās pētnieciskās institūcijās, augstskolās, muzejos, kultūras mantojuma aizsardzības sfērā, valsts pārvaldē, kultūras medijos un pēc papildus pedagoģijas studijām arī skolā un izglītības vadībā; turpina izglītību filozofijas doktora studiju programmā

Vispārīgie nosacījumi

Iepriekšējās izglītības 1. variants: pirmā cikla augstākā izglītība (bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (vai tai pielīdzināma augstākā izglītība)) filozofijā un ētikā; konkursa vērtējuma aprēķināšanas formula: vidējā svērtā atzīme (60 x 10 = 600) + noslēguma pārbaudījumu kopējā (vai vidējā) atzīme (40 x 10 = 400);

Iepriekšējās izglītības 2. variants: pirmā cikla augstākā izglītība (bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (vai tai pielīdzināma augstākā izglītība)) vai otrā cikla augstākā izglītība (otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, kas īstenojama pēc vidējās izglītības ieguves) citās izglītības programmu grupās; konkursa vērtējuma aprēķināšanas formula: iestājpārbaudījums (1 x 1000 = 1000); papildu nosacījums iestājpārbaudījumam: jāiesniedz rakstisks pieteikums par iepriekš apgūtām zināšanām un savu filozofisko interešu sfēru.

Iestājpārbaudījums sastāv no divām daļām:

1. Rakstisks pieteikums (4-6 lapas) studijām Filozofijas maģistrantūras programmā, kurā aprakstītas iepriekš apgūtās zināšanas, atsaucoties uz noklausītiem kursiem, izlasītu literatūru, demonstrējot prasmi atbilstoši lietot filozofijas terminoloģiju un iezīmējot savu filozofisko interešu sfēru (starpdisciplināri vai kādā no filozofijas apakšnozarēm). Atbildes tiek gaidītas uz jautājumiem, ar ko tieši piesaista filozofija, kas ir tie autori un/vai virzieni, kurus ir vēlme studēt padziļināti, kā tiek formulēts filozofijas studiju mērķis, ko plānots sasniegt.
2. Mutiskas pārrunas ar katru no pretendentiem, precizējot pieteikumā formulētos jautājumus attiecībā uz motivāciju un interesēm

  Iestājpārbaudījuma  vērtēšanas kritēriji:    

1. Vērtējot pretendenta sniegtās atbildes pieteikumā un pārrunu laikā, tiek ņemti vērā iepriekš noklausītie filozofijas kursi un apgūtā literatūra (50% no vērtējuma), aizstāvētā bakalaura vai maģistra darba tematika radniecīgajās studiju programmās (20%), spēja apgūt filozofisko literatūru vienā vai vairākās svešvalodās (10%) un izvēlētais filozofijas studiju mērķis, tā atbilstība LU VFF FM studiju programmai un iepriekšējo studiju laikā veiktajām iestrādnēm  (20%).

Filozofijas maģistra studiju programmas mērķis ir tuvāk iepazīties ar filozofijas normatīvajiem jautājumiem, ar tās konceptuālajām nostādnēm un metodoloģiskajām problēmām. Tās mērķis ir sagatavot darba tirgum maģistru ar plašām akadēmiskām kompetencēm, spējīgu patstāvīgi realizēt pētnieciskās aktivitātes, turpināt izglītošanos, papildinoties konkrēto darba uzdevumu veikšanai nepieciešamajās zinībās, kā arī turpināt studijas filozofijas doktora studiju programmā. Studiju programmas uzdevumi:

• nostiprināt bakalaura programmā apgūto un padziļināt filozofisko problēmu izpratni un atsevišķu filozofijas apakšnozaru pārzināšanu;
• sniegt pārskatu par aktuālajām diskusijām mūsdienu filozofijā, iezīmējot to saistību ar sabiedrības ekonomiskajiem, kultūras un politiskajiem uzdevumiem;
• attīstīt studenta spējas patstāvīgi sagatavot uzstāšanos, referātu, pētniecisku rakstu;
•  attīstīt un izkopt zinātniski pētnieciskās iemaņas.

Programmas praktiskā īstenošana

Filozofijas maģistra studiju programma ir vienīgā filozofijas studiju programma, kas tiek īstenota latviešu valodā.

      Fakultātē regulāri viesojās prominenti viesprofesori ar atsevišķām lekcijām, kuras noklausās filozofijas maģistrantūras studenti.

      Studentiem tiek piedāvāti elektronisko resursu izmantošanas iespējas, strādājot gan kopā pasniedzēju izveidotajās datu bāzēs un izmantojot šo programmu kopdarba iespējas, piemēram, Google.doc, Evernote, Mindjet, Prezis u. c. Pakāpeniski tiek apzinātas un nostiprinātas e-studiju vides piedāvātās iespējas filozofijas kā humanitārās zinātnes apguvei; studenti un pasniedzēji plaši to izmanto mācību materiālu izplatīšanai, saziņai, studentu patstāvīgo darbu iesniegšanai un vērtēšanai.