Academic CentreLecture by Andrew B. Huebner, Doctoral Candidate, Department of History at the University of North Texas on March 28, 2023.
The 1920s and 1930s were famously a time of hope and fear around the world, but what did it look like in ‘the Lone Star State’? Lecturer Andrew Huebner will go over the critical transitions of the interwar period in the United States by using Texas as a case study. This lecture will examine a swathe of topics that shook Texans including urbanization, the Roarin’ Twenties, the Great Depression, corruption, racism, and more.
Dr. Przemysław Bursztyka, Acting Chair of the Department of Philosophy of Culture, Faculty of Philosophy, University of Warsaw, Editor-in-Chief: Eidos. A Journal for Philosophy of Culture, will give two guest lectures on March 28 and March 29, 2023.
Lecture 1
In-Defining Culture
Can we define culture? The number of definitions of culture is as impressive as it is telling. It is as if we were confronted with an "object" which effectively escapes all our attempts at providing an adequate and exhaustive definition. Furthermore, all such attempts are based on reductionism of a certain kind. I will propose a concept of culture which underscores its fundamentally non-objectifiable character. It suggests that one can speak of culture only in radically anti-essentialist and indirect terms. The concept I propose indicates a fundamentally pluralistic, polyphonic, dynamic and, most importantly, tensive character of culture. Culture is constituted (and maintained) by and through a series of primordial and insurmountable tensions. These tensions provide a kind of ontological framework out of which particular historically and locally determined forms of culture appear. And all these forms confirm the fundamentally indefinite character of culture. This in-definiteness is not to be seen as a shortcoming or weakness but rather as an origin of plurality and richness of cultural meanings.
Lecture 2
Philosophy as Philosophy of Culture
In this lecture I will provide an outline of philosophy of culture derived from the understanding of culture proposed in the preceding lecture. In this perspective philosophy, as such, does not stand over against, beyond or above its own facticity – it originates from culture, and it is, whatever form it takes, directed toward culture. It is so either in an interpretative mode – as an effort of tracing the genesis of the most fundamental concepts by means of which humans understand reality and their place in it; or as originating from that realm activity of creation the basic concepts which are to provide the coordinates for our living and acting in physical and social-historical reality. In short, I will claim that all philosophy is essentially philosophy of culture; and thus understood it is the ultimate possibility of culture’s self-questioning and self-understanding.
2023. gada 14. martā plkst. 10.30. Aspazijas bulvārī 5, 513. auditorijā notiks Teksasas A&M Universitātes (Texas A&M University) profesora Rodžera Rīza (Roger Reese) vieslekcija angļu valodā "History of Soviet Union during the Interwar Period: Military and Social Aspects" (Padomju Savienības vēsture starpkaru periodā: militārie un sociālie aspekti).
Profesors R. Rīzs specializējas padomju sociālajā vēsturē, ir vairāku monogrāfiju autors par Krievijas un padomju militārpersonām.
Welcome to the open lecture "War, Ontology of the Child and Peace" by Lenart Škof, Professor of Philosophy and Head of the Institute for Philosophical Studies at the Science and Research Centre Koper (Slovenia). The lecture will take place at the University of Latvia, in Aspazijas bulv. 5, the auditorium 225, on December 9, at 2:30 p.m.
The lecture is the first activity in the joint interdisciplinary event series "Transformed Humanity" implemented by Interdisciplinary Research Center of the Academic Library of the University of Latvia (lead by Dr.phil. Ineta Kivle) and the Department of Philosophy and Ethics of the Faculty of History and Philosophy (lead by Dr.phil. Raivis Bičevskis). The “Transformed Humanity” intends to search for new theoretical approaches to the understanding of humanity, looking at human and humanity from the viewpoints of philosophy, religion, art, and ethics and analyzing individuality and deconstruction of individuality in the age of constructed rationality. In this series of events, Lennart Škof's lecture will look at the war and peace in the context of future democracy and humanity.
Russia's invasion in Ukraine is a reality – Europe is caught in war, and the war crimes committed against the Ukraine require a new philosophical, ethical, and religious explanation. Dedicated to the suffering of children, women and men in Ukraine, this lecture wishes to address the possibility of a future political philosophy and political ethics as signs of the coming caring and unwounded democracy. It is unbearable to think about newborn and children, not being protected in the sacred sleep of the night and not being able to breathe the sacred air of peace. As this lecture will show, as an idea, being on the opposite side of violence, destruction, and war, this new unwounded democracy should be imagined in a feminine key – as peaceful and all-nursing atmosphere of compassion, care, and love. The need for protection of children was never greater and with them we all, as it were, feel exposed in our fundamental vulnerability.
What happens when thinking about war dominates thinking about peace? How did Ernst Jünger, who said that war is not only annihilation and destruction, but also the masculine form of procreation, argue on behalf of this unhappy constellation? What kind of experience is explained in the work War`s Unwomanly Face by Svetlana Alekijevich (the recipient of the 2015 Nobel Prize in Literature)? Are we each able to protect ourselves and others from violence and war? Lenart Škof's lecture will search for a new democracy and a new symbol of peace in the sign of femininity, compassion, care, and love.
Lenart Škof is Professor of Philosophy and Head of the Institute for Philosophical Studies at the Science and Research Centre Koper (Slovenia), Professor and Dean of the Faculty of Humanities at Alma Mater Europaea and Visiting Professor at Bennett University (India). He received KAAD grant (Universität Tübingen), Fulbright grant (Stanford University) and Humboldt fellowship (Max Weber Kolleg, Universität Erfurt). Among his recent monographs are Antigone's Sisters: On the Matrix of Love (SUNY Press, 2021), Breath of Proximity (Springer, 2015) and Pragmatist Variations on Ethical and Intercultural Life (Lexington Books, 2012). He recently coedited Shame, Gender Violence and Ethics: Terrors of Injustice (Lexington Books, 2021), Atmospheres of Breathing (SUNY Press, 2018), Borders and Debordering (Lexington Books, 2018), and The Poesis of Peace: Narratives, Cultures and Philosophies (Routledge, 2017). Škof is a regular member of the European Academy of Sciences and Arts, World Religions Class (Salzburg, Austria) and the president of Slovenian Society for Comparative Religion.
Contacts for information: Ineta Kivle ineta.kivle@lu.lv, phone: +371 29418434
*The lecture is organized by the Interdisciplinary Research Centre of the Academic Library of the University of Latvia (lead by Dr.phil. Ineta Kivle) and the Department of Philosophy and Ethics at the Faculty of History and Philosophy (lead by Dr.phil. Raivis Bičevskis), in cooperation with the Institute for Philosophical Studies at the Science and Research Centre Koper in Slovenia (lead by Prof Dr Lenart Škof).
Prof. Dr. Sandra Tomsons (the Centre for Health Care Ethics, at Lakehead University) will give a lecture "Philosophy and Indigenous Rights in Canada" at the Faculty of History and Philosophy of the University at the University of Latvia. The lecture will take place at Aspazijas boulevard 5, auditorium 510 on November 29, 2022, Tuesday, at 16.30-18.00. The lecture will be held in English.
“In my lecture, I will describe how European nations created Canada on top of Turtle Island without the informed consent of Indigenous Peoples. Proving Canada is illegitimate according to Western philosophy’s theories of sovereignty, I show Enlightenment philosophers provided content for Great Britain to justify violating Indigenous Peoples’ right sovereignty and occupying their lands. I also show how, in the 21st century, non-Indigenous people, whose education distorts their political reality, are being helped by Indigenous politicians, lawyers, fishers, scholars, and artists to see the systemic injustice colonialism has built into every part of Canada’s institutional structure. Hence, philosophers, grounded in the Canon’s political philosophy, are challenged to decolonize their theoretical structures and follow the lead of Indigenous scholars when a creating new, reality-based account of a just relationship between Indigenous Peoples and Canada.”
Sandra Tomsons was born in Nova Scotia, Canada. She defended her doctorate in philosophy in 1988 at Queens University in Kingston, Ontario. She taught for a long time at Memorial University of Newfoundland and the University of Winnipeg. She regularly visited Latvia with her husband, Latvian and Canadian philosopher Gunars Tomsons (born in 1926 in Jelgava - died in 2017 in Antigonish, Nova Scotia). The author of many academic articles, together with Lorraine Mayer, she edited the book "Philosophy and Aboriginal Rights: Critical Dialogues" (Oxford University Press, 2013).
Prof. Dr. Tills Dembeks, Luksemburgas Universitāte (Université de Luxembourg) lasīs vieslekciju "Liriskā forma starpdisciplinārā skatījumā: vai dzejolis var būt vēstures avots?" LU Vēstures un filozofijas fakultātē, Rīgā, Aspazijas bulvārī 5, 513. auditorijā 2022. gada 24. novembrī, ceturtdienā, plkst. 16.30-18.00. Lekcija notiks latviešu valodā.
Literatūrzinātne, pats par sevi saprotams, visus savus avotus uzskata par vēsturiskiem. Ikviens romāns ir sava laikmeta liecinieks, un bieži vien tieši tādēļ senie teksti mums vēl mūsdienās šķiet interesanti. Tie rada dzīvīgu priekšstatu par to, kā cilvēki dzīvoja kādreiz. Bet tieši šis dzīvīgums var arī raisīt šaubas par literārās iztēles patiesumu. Tas attiecas ne vien uz fiktīvajiem elementiem, kuri literārajos tekstos sastopami gandrīz vienmēr. Vēl svarīgāka ir literārā teksta vispārīgā estētiskā forma. Lekcijas mērķis ir parādīt, izmantojot vairākus piemērus, ka šai formai piemīt kas tāds, ko varētu saukt par pretvēsturisku vai pārvēsturisku spēku. Neatkarīgi no tā, vai literārajā formā atrodami fiktīvie elementi, tā lasītāju uzrunā šeit un tagad un vienmēr tiek veidota tieši ar mērķi radīt šādu iespaidu arī citos laikos un citos apstākļos. Tātad tieši no šī pārvēsturiskā spēka ir atkarīgs dzīvīgums, kas mūs saista literārajos tekstos. Šī paradoksālā struktūra, fakts, ka literatūra atdzīvina pagātni, tieši pateicoties savai pārvēsturiskajai estētiskajai formai, būs sākumpunkts pārdomām par to, vai un kā dzejoļi kā literārais žanrs, kurā šī forma saskatāma visizteiktāk, var būt vēstures avoti.
Tills Dembeks (Till Dembeck), Dr. phil., kopš 2017. gada ir Luksemburgas Universitātes (Université de Luxembourg) profesors, vada Vācu valodas, literatūras un starpkultūru studiju institūtu (Instituts für deutsche Sprache, Literatur und für Interkulturalität). Pēc studijām Bonnā, Sietlā un Freiburgā strādājis Hāgenes Tālmācības Universitātē un Maincas Universitātē, kā arī Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta (DAAD) birojā Rīgā. Viņa pētnieciskās intereses ietver literāro daudzvalodību, lirikas un valodniecības vēsturi, kultūras, literatūras un mediju teorijas.
Prof. Dr. Tills Dembeks viesojas Latvijas Universitātē Erasmus+ stratēģiskās universitāšu partnerības projekta "The Future of Cultural Heritage in Modern Europe“ (2019‐2022) ietvaros no 2022. gada 21. līdz 25. novembrim.
2022. gada 15. novembrī plkst. 15.00 Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē Islandes Agireiri Universitātes profesors Markuss Mekls nolasīs lekciju “Latvijas postheroiskā identitāte”, kuras uzmanības centrā būs varoņa un upura loma Latvijas kolektīvās atmiņas praksēs.
Prof. Mekls analizēs Latvijas komemorācijas prakses kā piemēru pārejai no heroizācijas uz viktimizāciju, kas pēdējās desmitgadēs novērojama Eiropas kolektīvās atmiņas telpa. Šīs pārejas rezultātā sabiedrības uzmanība vairs netiek piedēvēta varoņdarbam, bet gan konfliktu un karu upuriem, kā rezultātā iespējams runāt par postheroiskās identitātes veidošanos.
Prof. Mekla ieskatā, šo pārmaiņu var ļoti labi ilustrēt ar Latvijas piemēru. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1990. gadā nacionālais varonis izzuda, un par atgūtās neatkarības emblēmu kļuva upura loma. Valstī netrūka “varoņu”, bija daudz iespēju nacionālā varoņa izveidei, taču tie nešķita piemēroti jaunajai valstij. Latvijas izvēlētais ceļš, noraidot vai atsakoties no varoņa sevis tēla radīšanas, atstāja paliekošu iespaidu uz sabiedrību. Lekcijā tiks ilustrētas šīs pārmaiņas un pārrunātas to sekas.
Prof. Markuss Mekls apguva vēsturi un filozofiju Berlīnē. 1999. gadā ieguva doktora grādu par disertāciju "Varoņi un mocekļi. Varšavas geto sacelšanās atmiņa" Berlīnes Tehniskās universitātes Antisemītisma pētījumu institūtā. No 2000. gada strādāja par lektoru Latvijas Kultūras akadēmijā. No 2004. gada ir Islandes Agireiri Universitātes profesors. Patlaban koordinē Erasmus projektu “Kultūratmiņa Eiropā: komemorācija, atmiņas veidošana un identitāte 21. gadsimtā”.
Prof. Mekla publisko lekciju organizē Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte sadarbībā ar nodibinājumu “Filozofijas atbalsta fonds Latvijā”. Lekcija notiks angļu valodā Aspazijas bulv. 5, 513. telpā. Aicināti visi interesenti.
LU Vēstures un filozofijas fakultātē 6.-7.02.2019 (Aspazijas bulvārī 5, 502. telpā) uzstāsies Daremas (Durham) Universitātes profesors Stīvens Mamfords (Stephen Mumford) ar divām lekcijām par neesību metafiziku: “Negatīvā patiesība” (Negative Truth) un “Noliegumā” (In Denial).
Lekcijas notiks angļu valodā.
Sīkāka informācija:
2019. gada 2. decembrī LU Vēstures un filozofijas fakultātē ar vieslekciju uzstāsies Rostokas Universitātes (Universität Rostock) Vēstures fakultātes (institūta) profesors Olivers Plesovs (Oliver Plessow).
Lekcija “How to teach GDR history 30 years after the fall of the Berlin Wall” notiks plkst. 12:30 līdz 14:00 503. auditorijā.
Dr. prof. Olivers Plesovs ir viduslaiku vēstures un vēstures didaktikas eksperts. Viņa uzmanības centrā ir 20. gs. vēstures sarežģītie jautājumi un to mācīšanu skolā, tai skaitā arī par totalitāro režīmu praktizēto cilvēku pakļaušanas mehānismiem. Prof. Plesovs vada vēstures skolotāju sagatavošanu Rostokas Universitātē, kur šim studiju virzienam ir senas tradīcijas.
Dr. prof. Olivera Plesova priekšlasījums būs saistoši visu humanitāro un sociālo zinātņu fakultāšu studentiem un mācību spēkiem, kā arī vēstures un sociālo zinību skolotājiem.
Priekšlasījums notiks angļu valodā.
Par godu Samta revolūcijas Čehoslovakijā 1989. gada 17. novembrī notikumu gadadienai Čehijas Republikas vēstniecība sadarbībā ar LU Vēstures un filozofijas fakultāti aicina uz Prāgas Kārļa universitātes asociētā profesora un Prāgas Nacionālā muzeja direktora vietnieka Dr. ph. Mihala Stehlika (Michal Stehlik) un Vēstures un filozofijas fakultātes docenta Dr. hist. Mārtiņa Mintaura lekcijām.
M. Stehlika lekcija tiks veltīta notikumiem, kas saistīti ar komunistiskā režīma krišanu Čehoslovākijā 1989. gada beigās. Norises tiks skatītas starptautiskā kontekstā, ņemot vērā notikumus Centrāleiropā, kā arī pievēršot uzmanību pirmā demokrātiskā prezidenta Vāclava Havela personībai, aplūkojot nacionālās problēmas un attiecības čehu un slovāku starpā.
M. Mintaurs: “Revolūcija, atmoda vai šķietamība? PSRS sabrukums kā mūsdienu Latvijas historiogrāfijas problēma”.
Lekcijas notiks Vēstures un filozofijas fakultātē (Aspazijas buvāris 5) 2019. gada 13. novembrī plkst. 10.30 510. auditorijā.
Aicinām uz Turcijas arheologa, profesora Dr. Nedžmi Karula (Necmi Karul) vieslekciju par Göbeklitepe arheoloģisko pieminekli, kas pazīstams arī kā “Zero Point in Time” (Laika atskaites punkts).
Göbeklitepe arheoloģisko izrakumu vieta atrodas Turcijas Şanlıurfa provincē un 2018. gada jūlijā tā ir iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. “Laika atskaites punkts” ir vecākais templis pasaulē, kas mainījis cilvēces vēsturi. Izrakumi Göbeklitepe lika pārskatīt teoriju par pāreju no mednieku-vācēju dzīvesveida uz ražotājsabiedrības dzīvesveidu.
Profesors Nedžmi Karuls ir ieguvis doktora grādu berlīnes Brīvajā universitātē. Kopš 2002. gada strādā Aizvēstures katedrā. Vācijas Arheoloģijas institūta, Austrijas arheoloģijas institūta loceklis, Turcijas Arheoloģijas institūta korespondētājloceklis un Turcijas ICOMOS Nacionālās komitejas loceklis. Kopš 2016. gada Necmi Karul vada Göbeklitepe kultūras un Karahantepe pētniecības projektu un ir Göbeklitepe zinātniskās koordinācijas komitejas loceklis.
Lekcija notiks Vēstures un filozofijas fakultātē Aspazijas bulvārī 5 2019. gada 11. oktobrī plkst. 12.30 513.auditorijā
Vēstures un filozofijas fakultātē notiks viduslaiku vēstures speciālista, Veliko Tarnovas Universitātes (Bulgārija) profesora Ivelina Ivanova vieslekcijas.
2019. gada 28. martā plkst. 16.30 “Vācieši, kumani un bulgāri 13. gadsimta otrajā desmitgadē (1211-1225)” (Teutons, Cumans and Bulgarians in the second decade of the thirteenth century (1211-1225)) (503. auditorijā)
30. martā plkst. 15.15 “Sv. Kirils un SV. Metodijs, Bulgārija un kiriliskā civilizācija (9.-14. gs.)” (St. Cyril and St. Methodius, Bulgaria, and the Cyrilic civilization (9th- 14th c.)) (502. auditorijā).
Aicinām uz profesora Olivera Plesova (Rostokas Universitāte) vieslekcijām! profesora
2018. gada novembrī LU Vēstures un filozofijas fakultātē, Aspazijas bulvārī 5, ar divām vieslekcijām uzstāsies Rostokas Universitātes (Universität Rostock) Vēstures fakultātes (institūta) profesors Olivers Plesovs (Oliver Plessow).
12. novembrī plkst. 14:30, 503. auditorijā par tēmu “Representing National Sozialism and Communism in German History School Textbooks”.
14. novembrī plkst. 12.30, 503. auditorijā par tēmu “Layers of Commemoration - the Role of Memorials and Commemoration Sites for the Dictatorships of the 20th Century in Germany today”.
Dr. prof. Olivers Plesovs ir viduslaiku vēstures speciālists un vēstures didaktikas eksperts, īpaši 20. gs. vēstures sarežģītajos jautājumos, un plaši pārzina dažādus vēsturiskās domāšanas teorētiskos aspektus, viņš vada vēstures skolotāju sagatavošanu Rostokas Universitātē, kur šim studiju virzienam ir senas tradīcijas, un šobrīd ir Rostokas Universitātes Vēstures fakultātes vicedekāns.
Priekšlasījumi notiks angļu valodā.
2019. gada 18.–20. septembrī LU Vēstures un filozofijas fakultātē uzstāsies Madrides Komplutenses universitātes pasniedzēja Laura Herero Olivera (Laura Herrero Olivera) ar divām lekcijām par 20. un 21. gadsimta spāņu un latīņamerikāņu filosofiju. 20. septembrī interesentiem ir iespēja piedalīties arī viņas lekcijā par bioētiku.
Laura Herero Olivera doktora grādu ir ieguvusi Komplutenses universitātē, kurā šobrīd arī pasniedz. Viņas interešu jomā ietilpst 19. gadsimta vācu filosofija, un kā pētniece viņa ir strādājusi Tībingenes un Berlīnes Brīvajā universitātē. Viņa ir strādājusi arī Spānijas bioētikas komisijā.
1. lekcija “Kopienu domājot. Spāņu un latīņamerikāņu filosofiskā doma 20. un 21. gadsimtā” (18. septembrī 17:30-19:00, Aspazijas bulv. 5, 503. telpa).
2. lekcija “Sociālā un politiskā doma. Aporofobija, Latīņamerikas sievietes un sociālā taisnīguma meklējumi” (19. septembrī 17:30-19:00, Aspazijas bulv. 5, 503. telpa).
3. lekcija “Autonomija un uzticēšanas bioētikā. Domājot kopā ar Onoru Onīlu” (20. septembrī 12:30-14:00, Aspazijas bulv. 5, 502. telpa)
Aicinām klausītājus uz vieslekciju par mitoloģiskās apziņas procesiem no kognitīvās zinātnes un fizioloģijas skatupunkta!
Ceturtdien, 2019. gada 17. maijā, Vēstures un filozofijas fakultātē plkst. 12:30 502. auditorijā notiks profesora Andreja Prohorova (Baltkrievijas Valsts universitāte) vieslekcija “Mitoloģiskās apziņas kognitīvais modelis”.
Lekcija notiks krievu valodā.
Vēstures un filozofijas fakultātē notiks vieslekcijas par Balkānu viduslaiku vēsturi.
Šonedēļ LU Vēstures un filozofijas fakultātē Aspazijas bulvārī 5 notiks Sv. Kirila un Metodija Veliko Tarnovas Universitātes (Bulgārija) Vēstures fakultātes profesora Dr. Ivelina Argirova Ivanova vieslekcijas, kas veltītas Balkānu reģiona un Bulgārijas viduslaiku vēstures tematikai:
28. februārī plkst. 10.30 513. auditorijā notiks lekcija “Karalis Vladislavs III, bulgāri un krusta karš pret osmaņiem 1443.-1444. gadā” (King Wladislaw III, the Bulgarians and the Anti-Ottoman Crusade of 1443-1444);
1. martā plkst. 18.15 503. auditorijā notiks lekcija “Viduslaiku Bulgārijas pilis un nocietinājumi 7.-14. gadsimtā” (Medieval Bulgarian castles and fortifications in the 7th – 14th centuries).
Lekcijas notiks angļu valodā.
Fakultātē viesosies divi Rostokas Universitātes Vēstures fakultātes (institūta) profesori – starptautiski atzītas autoritātes Prof. Dr. Olivers D. Plessovs un Prof. Dr. Hillards fon Tīsens.
Trešdien, 2017. gada 29. novembrī, plkst. 10.30-12.00, 510. auditorijā Prof. Dr. Hillards fon Tīsens lasīs lekciju “The Age of Ambiguity? Preliminary reflections on a History of premodern Europe”.
Prof. Dr. Hillard von Thiessen (fon Tīsens) ir Eiropas Agro jauno laiku vēstures, tai skaitā ideju vēstures un vēstures teorijas speciālists.
Ceturtdien, 2017. gada 30. novembrī, plkst. 14.30-16.00, 513. auditorijā Prof. Dr. Oliver D. Plessovs uzstāsies ar lekciju “Transforming the landscapes of Memory: Memorials and Monuments in Northeast Germany since the End of the Cold War”.
Prof. Dr. Oliver D. Plessow (Plesovs) ir Viduslaiku vēsturnieks un vēstures didaktikas eksperts īpaši 20. gs. vēstures jautājumos, šobrīd Rostokas Universitātes Vēstures fakultātes dekāns.
2017. gad 23. februārī plkst. 14:30 503. telpā Vēstures un filozofijas fakultātē viesosies itāļu filozofs, Kalabrijas Universitātes profesors un Francijas Goda leģiona ordeņa kavalieris Nučio Ordine (Nuccio Ordine). Viņš ir renesanses laika un Džordano Bruno mantojuma pārzinātājs, taču domā un raksta arī par mūsdienu situāciju zinātnē, sabiedrībā un pasaulē. Latviski ir publicēta viņa grāmata "Nelietderīgā lietderīgums (tulk. Dace Meiere, izd. Jānis Roze, 2017).
N. Ordine lasīs priekšlasījumu par grāmatas tematiem - literatūru, humanitārajām zinātnēm un cilvēka cieņu mūsdienu pasaulē. Aicināti visi interesenti, it īpaši studenti. Pēc priekšlasījuma būs iespēja uzdot jautājumus gan filozofam, gan tulkotājai Dacei Meierei