Filozofija

Filozofiju, loģiku, kritisko domāšanu, retoriku, ētiku, estētiku un mākslas filozofiju, sociālo un politisko filozofiju, zinātnes filozofiju, apziņas un psiholoģijas filozofiju, ideju vēsturi.

Absolventiem darba iespējas pastāv jomās, kas saistītas ar akadēmisko darbu, sabiedriskajām attiecībām, sabiedriskā viedokļa veidošanu, publicistiku, kultūras industriju un kultūrdialogu - jebko, kam nepieciešama prasme kritiski domāt, patstāvīgi un radoši spriest, formulēt savu viedokli un izvērtēt citu teikto.

Vispārīgie nosacījumi 

Vidējā izglītība

Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada:

CE latviešu valodā*
CE angļu valodā vai CE franču valodā, vai CE vācu valodā*
CE matemātikā*
Visu personas nokārtoto CE vidējais vērtējums*

*LU netiek noteikta prasība pēc noteikta līmeņa CE uzņemšanai, bet ir jāņem vērā, ka CE rezultātu savstarpējas salīdzināmības nodrošināšanai piemēro šādus koeficientus:

• optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
• vispārīgā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
• centralizēto eksāmenu rezultāti, kas iegūti līdz 2022. gadam, tiek pielīdzināti optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem un tiem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem.

Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2008. gadam, centralizētais eksāmens matemātikā var tikt aizstāts ar vidējās izglītības dokumenta gada atzīmi matemātikā (vai vidējo atzīmi algebrā un ģeometrijā)

Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs un personām, kuras ir atbrīvotas no CE kārtošanas:

gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā
gada atzīme angļu valodā vai franču valodā, vai vācu valodā
gada vidējā atzīme obligātajos mācību priekšmetos

Papildu punkti: LU Izcilības skolas sociālo un humanitāro zinātņu klases absolventi 2024. gadā papildus iegūst 50 punktus;

Priekšrocības: Latvijas valsts vai starptautiskās filozofijas olimpiādes 1. – 3. pakāpes diploma ieguvējiem 2023. un 2024. gadā; Latvijas valsts skolēnu ZPD konferences humanitāro un mākslas zinātņu nozaru grupas 1. – 3. pakāpes diploma ieguvējiem 2023. un 2024. gadā.

Programmas mērķis un uzdevumi

Filozofijas bakalaura studiju programmas mērķis ir nodrošināt iespēju iegūt humanitāro zinātņu bakalaura grādu filozofijā, sagatavot darba tirgū konkurētspējīgus speciālistus, kas orientējas filozofijas pamatnostādnēs, pārzina Latvijas intelektuālo domu, ir kritiski domājošs un spēj veikt kultūras un sociāla rakstura problēmu identifikāciju un izpēti, asistēt pētnieciskajā darbā un ir motivēts tālākizglītībai.

Filozofijas bakalaura studiju programmas uzdevumi:

• Sniegt akadēmiskās zināšanas filozofijas kursos atbilstoši bakalaura kvalifikācijas līmenim;
• Attīstīt akadēmisko rakstītprasmi un spēju skaidri, saprotami formulēt un izklāstīt kursos apgūtās tēmas, patstāvīgi sagatavot uzstāšanos semināros un referātus, attīstīt prasmi strukturēt savu studiju procesu;
• Attīstīt pieredzi patstāvīga pētnieciskā darba veikšanai, izkopt analītisko un kritisko domāšanu, argumentācijas prasmi, spēju strādāt ar filozofisko literatūru latviešu valodā un svešvalodās;
• Attīstīt un pilnveidot studentu prasmi orientēties aktuālajos sociālajos un kultūras procesos, identificēt problēmas, apzināt to izpētes iespējas;
• Motivēt studentus izglītības patstāvīgai pilnveidošanai, rosināt uzņēmību un atbildību, atjaunojot zināšanas ar tālākizglītības un mūžizglītības palīdzību, kā arī profesionāli pilnveidoties.

Programmas studiju rezultāti

Pēc sekmīgi pabeigtas bakalaura studiju programmas bakalaura grāda ieguvējam/-ai jāpiemīt šādām kompetencēm:

Zināšanas jeb intelektuālās kompetences:

• Filozofijas vēstures nozīmīgāko autoritāšu, virzienu un skolu atpazīšana un orientēšanās nozīmīgākajās norisēs; izpratne tiklab par vēsturiskajām, kā par mūsdienu galvenajām filozofiskajām diskusijām;
• Spēja orientēties galveno filozofijas apakšnozaru (apziņas filozofija un izziņas teorija, ētika, estētika, sociālā filozofija u. c.) problemātikā; spēja strukturēt savu studiju procesu.

Kritiski analītiskās spējas:

• spēja patstāvīgi strādāt ar nozares literatūru (spēja atlasīt, apgūt un analizēt filozofisko literatūru);
• spēja pielietot teorētiskās un metodoloģiskās zināšanas pētniecisko problēmu formulēšanā un risināšanā;
• spēja argumentēt un veidot slēdzienus, kopsavilkumu.

Praktiskās kompetences:

• spēja plānot un organizēt savu studiju darbu;
• pētnieciskās iemaņas, ieskaitot spēju izmantot informācijas tehnoloģiju resursus;
• spēja izteikties un prezentēt sagatavoto materiālu gan mutiski, gan rakstiski latviski (pēc vajadzības arī citā valodā);
• spēja pieņemt un pamatot praktiskus lēmumus, balstoties uz zināšanām filozofijas nozarē.

Komunikācijas prasmes:

• akadēmiskās komunikācijas prasme, spēja izteikties mutvārdos un rakstiski; 
• pārzināt latviešu/ akadēmiskās valodas kultūru un interneta lietošanas etiķeti pārzināšana, prasme lietot latviešu filozofisko terminoloģiju;
• akadēmiskās ētikas ievērošana

Tālākās izglītības prasmes:

• regulāri pilnveidot un atjaunot zināšanas ar tālākizglītības un mūžizglītības palīdzību;
• profesionāli pilnveidoties izvēlētajā darbības jomā.

Citas prasmes:

• prasme darboties radoši;
• prasme darboties kopā ar citu zinātņu nozaru pārstāvjiem;
• prasme izmantot jauno tehnoloģiju iespējas darba procesa mobilitātes un rezultativitātes kāpināšanai.