LU Vēstures un filozofijas fakultātes Jauno vēsturnieku skola (JVS) paredzēta 10.–12. klašu skolēniem, lai padziļināti iepazīstinātu skolēnus ar daudzveidīgajām vēstures jomām un rosinātu viņos interesi par vēsturi un vēstures pētniecību, vienlaikus veidojot priekšzināšanas par studijām LU VFF.

Apmeklēt JVS nodarbības var vidusskolas  skolēni. Mājasdarbi nav obligāti jāpilda. Tomēr tie 12. klašu skolēni, kuri guvuši labākās sekmes JVS mājasdarbu sagatavošanā, LU VFF ārpus konkursa tiek iekļauti budžeta grupā.

JVS nodarbības vada gan LU VFF mācībspēki, gan doktoranti un studenti, gan muzeju un citi speciālisti.

Nodarbības tiek veidotas, apvienojot dažādas formas, bet parasti kādai tēmai veltītu teorētisko lekciju (60 minūtes), papildinot ar attiecīgu praktisko daļu (piemēram, diskusija, ekskursija pa Rīgu, muzeja apmeklējums). Ieejas maksas muzejos u. c. sedz skolēni.

Nodarbību tematika veltīta tam, lai klausītājus iepazīstinātu ar dažādām vēstures jomām vai pētnieciskajiem virzieniem vai arī lai aplūkotu atsevišķus interesantus vēstures jautājumus. Nodarbību mērķis nav veidot hronoloģiski secīgu vēstures pārskatu.

JVS nodarbības veido trīsgadīgu ciklu. Nodarbības notiek no septembra līdz maijam vienu reizi mēnesī – katra mēneša pēdējā sestdienā (atskaitot decembri un maiju, tādējādi kopā gada laikā notiek septiņas nodarbības, bet pakāpeniski pieaug līdz 21 nodarbībai trīs gadu laikā). Nodarbības parasti sākas plkst. 10.30: lekcija līdz 11.30, pārtraukums 30 min., praktiskā daļa no plkst. 12.00. Nodarbības notiek Rīgā, galvenokārt, LU VFF Aspazijas bulvārī 5.

 

Skolēnu pieteikšanās JVS norisinās elektroniski līdz 22. septembrim, aizsūtot epastu JVS koordinatoram doc. Jānim Ķerusam uz epastu janis.keruss@lu.lv. Informāciju par JVS un paredzētajām nodarbībām, kā arī mājas darbu nodarbību materiālus skolēni saņem elektroniski uz saviem e-pastiem. Elektroniska pieteikšanās ir obligāta prasība, lai apmeklētu nodarbības.

JVS darbības uzsākšanai minimums ir 15 skolēnu pieteikumi.

2020./2021. akadēmiskajā gadā

 

JVS nodarbības 2020/2021. mācību gadā notiek no septembra līdz maijam vienu vai divas reizes mēnesī sestdienās – parasti katra mēneša vidū vai beigās (kopā mācību gada laikā notiks 12 nodarbības). Nodarbības tiek plānotas gan klātienē, gan tiešsaistē MS Teams vidē. Visas nodarbības sākas plkst. 10.30: lekcija līdz 11.30. Dienās, kad nodarbības ir klātienē un paredzēta praktiskā daļa, paredzēts pārtraukums aptuveni 15 min. un tad sākas praktiskā daļa. Nodarbības notiek Rīgā, galvenokārt LU VFF Aspazijas bulvārī 5. Tiešsaistes nodarbību ilgums ir arī aptuveni viena stunda – no plkst. 10.30 līdz 11.30, bet nodarbība var būt arī ilgāka.

2020. gadā klātienes nodarbības notiks 26. septembrī., 17. un 31. oktobrī. Tiešsaistes nodarbības notiks 14. un 28. novembrī, kā arī 12. decembrī. 2021. gadā – tiešsaistes nodarbības notiks 16. janvārī un 27. februārī. klātienes nodarbības plānotas 30. janvārī, 13. un 27. martā, kā arī 24. aprīlī. Neilgi pirms katras nodarbības interesenti ar epastu tiek informēti par tās tēmu un norises vietu.

 JVS nodarbību tēmas 2020./2021.ak. gadam:

 

Latvijas Republikas tirdzniecības flotes vēsture starpkaru periodā. Tirdzniecības flote un darbs uz tirdzniecības kuģiem tradicionāli ir bijis svarīgs ienākuma avots Latvijas   iedzīvotājiem. Pēc Latvijas Republikas izveidošanās valstī uzplauka un darbojās vairākas nozīmīgas rēderejas, kuras ieņēma svarīgu vietu Latvijas saimniecībā. Lekcijā tiks aplūkota Latvijas tirdzniecības flotes izveidošanās, darbības svarīgākie aspekti un bojā eja Otrā pasaules kara laikā.

(Doc. Jānis Ķeruss, klātienes lekcija un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja apmeklējums 26. septembrī)

 

Latvijas televīzijas vēsture 1954.—1988. Televīzija kā moderns informācijas un izklaides līdzeklis un svarīga populārās kultūras daļa masveidā Eiropas un Amerikas cilvēku ikdienā ieviesās 20. gs. 50. un 60. gados. Latvijā pirmā elektroniskās televīzijas pārraide notika 1954. gada 6. novembrī, lai gan pirmie mehāniskās televīzijas izmēģinājumi bija notikuši jau pirms Otrā pasaules kara. No 60. gadiem televīzija arī Latvijā ienāca gandrīz katrā mājoklī, ik vakaru pulcējot pie ekrāniem iemīļotu raidījumu skatītājus. Lekcijā tiks pievērsta uzmanība galvenajiem televīzijas attīstības tehniskajiem aspektiem un televīzijas saturiskajai attīstībai Latvijā.

(Doktorants Toms Zariņš, klātienes lekcija un Kino muzeja apmeklējums 17. oktobrī)

 

Par grāmatām un lasītājiem viduslaikos: praktiska vingrināšanās senu tekstu lasīšanā

Digitālo mediju un e-grāmatu laikmetā svešāds šķiet ar roku rakstītas viduslaiku grāmatas: kas kopīgs ir šiem mediju formātiem?, vai tomēr vairāk ir citādā? Grāmatu radīšana viduslaiku kultūrā ir īpašs notikums - tā ir rakstīšanas māksla, kas izpaužas tās saturiskajā un estētiskajā vērtībā. Kas rakstīja un lasīja šīs grāmatas pirms 1000 un 500 gadiem? Lekcijas ietvaros būs iespēja iepazīt lasīšanas pieredzi kā viduslaikos.

(Asoc. Prof. Andris Levāns, klātienes lekcija un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu lasītavas apmeklējums 31. oktobrī)

 

Karš un sabiedrība ASV, PSRS un Vācijā Otrā pasaules kara laikā. Lekcijā tiks pievērsta uzmanība svarīgākajiem aspektiem, kuri ietekmēja Otrā pasaules karā iesaistīto lielvalstu sabiedrības: to ekonomikas mobilizāciju, resursu ieguves veidus, sociālās izmaiņas sabiedrībās kara gaitā, tehniskās inovācijas un visu šo faktoru ietekme uz pēckara atjaunošanas procesiem. Runa būs arī par kara finansēšanas avotiem, civilā un militārā patēriņa dinamiku dažādās karojošajās lielvalstīs Otrā pasaules kara gados.

(Doc. Jānis Ķeruss, Tiešsaistes lekcija 14. novembrī)

 

Kultūra un vara padomju Latvijā (1945 – 1986). Lekcijā tiks aplūkoti jautājumi, kuri saistās ar specifisko kultūras nozīmi padomju režīma apstākļos: kā māksla, īpaši jau daiļliteratūra  spēja atrast iespējas uzrunāt sabiedrību par tiem laikmetam aktuālajiem jautājumiem, kuriem toreiz masu informācijas līdzekļi pievērsās tikai nedaudz. Tāpat lekcijā tiks pievērsta uzmanība tādam fenomenam kā cenzūra un teksta vēstījums t. s. Ezopa valodās.

(Doc. Jāns Ķeruss, Tiešsaistes lekcija 28. novembrī)

 

Vadoņi un sabiedrība Latvijas teritorijā 12/13. gadsimtā. Lekcijā tiks aplūkoti jautājumi, kuri saistīti ar sabiedrības organizēšanas formām, tās sociālo struktūru un reģiona cilšu savstarpējiem sakariem pirms kristianizācijas.

(Asoc. prof. Andris Šnē, Tiešsaistes lekcija 12. decembrī)

 

20.gadsimta 60.- 80. gadu ikdienas dzīves Latvijā atspoguļojums Rīgas kinostudijas mākslas filmās. Padomju ideoloģija un propaganda, tai skaitā arī tās izpausmes mākslas kino, mainījās līdzi laikam. Sākot ar 20. gs. 60. gadiem latviešu padomju kino sāka reālistiskāk atspoguļot dzīves īstenību un mazāk uzmanības pievērsta sociālisma vērtību propagandai. Parādījās filmas, kurās tika pievērsta uzmanība dažādām laikmeta sabiedrību skarošām problēmām un parādīti atsevišķi ikdienas dzīves aspekti. Lekcijā tiks analizēti dažādi 20. gs. 60. – 80. gadu padomju Latvijas realitātes izpausmju atspoguļojuma veidi atsevišķās Rīgas kinostudijas mākslas filmās.

 (Doc. Jānis Ķeruss, Tiešsaistes lekcija 16. janvārī)

 

JVS nodarbības:

Cilvēku nāve viduslaikos. Iedoma vai sapnis par nemirstību, iespējams, ir viena no lielākajām cilvēces utopijām, kādu spējusi radīt kolektīvā apziņa. Tieši tāpēc tikuši piekopti maģiski rituāli, izstrādātas noslēpumainas mikstūras vai veiktas ķirurģiskas manipulācijas. To mērķis arvien ir bijis novērst slimību vai traumu (nāvējošas) sekas, aizsargāt vai pat atjaunot ķermeni.

Rūpniecības attīstība Latvijā 1945–1989. Pēc Otrā pasaules kara Latvijas rūpniecība tika pielāgota PSRS vajadzībām un Latvija kļuva par vienu no svarīgākajiem lielvalsts rūpniecības centriem. Lekcijā tiks pievērsta uzmanība padomju ekonomikas specifikai – centralizētai plānveida saimniecībai un tās darbības principiem, kā arī raksturotas svarīgākās rūpniecības nozares Latvijā PSRS okupācijas periodā.

Latvijas televīzijas vēsture 1954.—1988. Televīzija kā moderns informācijas un izklaides līdzeklis un svarīga populārās kultūras daļa masveidā Eiropas un Amerikas cilvēku ikdienā ieviesās 20. gs. 50. un 60. gados. Latvijā pirmā elektroniskās televīzijas pārraide notika 1954. gada 6. novembrī, lai gan pirmie mehāniskās televīzijas izmēģinājumi bija notikuši jau pirms Otrā pasaules kara. No 60. gadiem televīzija arī Latvijā ienāca gandrīz katrā mājoklī, ik vakaru pulcējot pie ekrāniem iemīļotu raidījumu skatītājus. Lekcijā tiks pievērsta uzmanība galvenajiem televīzijas attīstības tehniskajiem aspektiem un televīzijas saturiskajai attīstībai Latvijā.

Vikingu laikmets Eiropā. Vikingu laikmets, kas attiecināms uz 8. - 11. gs., bija ne vien nozīmīgu sociālu un kultūras pārmaiņu periods Skandināvijā, bet to arī raksturoja plaša skandināvu aizjūras ekspansija, globālu tirdzniecības tīklu uzplaukums, jaunu valstu veidošana un iepriekš nezināmu teritoriju apgūšana. Viena no senākajām skandināvu aizjūras apmetnēm, kas datējama jau ar 7. gs. vidu, izveidojās Latvijas rietumdaļā, mūsdienu Grobiņā, savukārt citas ar šo pašu laiku datējamas liecības iegūtas arī Sāmsalā (Igaunijā). Savukārt Daugava vēlākajos gadsimtos kļuva par vienu no posmiem vikingiem nozīmīgajā Austrumu ceļā, savienojot skandināvu pasauli ar Tuvajiem Austrumiem un Bizantiju.

Kas ir militāri politiskā vēsture? Šis ir specifisks vēstures pētniecības virziens, kura uzdevums ir pētīt bruņotu konfliktu ietekmi uz sabiedrības sociālo, demogrāfisko un saimniecisko vēsturi. Lekcijā ar Pirmā pasaules kara un Latvijas Neatkarības kara piemēriem tiks parādīti daudzveidīgie sabiedrības kultūras un materiālās attīstības līmeņa aspekti, par kuriem varam spriest pētot kardarbību Latvijas teritorijā. Izmantotie Latvijas militārās vēstures avoti liecinās arī par kara laikā notiekošajiem transformācijas procesiem sabiedrībā.

Nacionālo partizānu karš Latvijā (1944 – 1956). Tūlīt pēc Vācijas un PSRS kara beigām Latvijā norisinājās ilgstoša bruņota pretošanās padomju okupācijas varai. Lekcijā tiks aplūkoti kustības cēloņi, tās izpausmes un rezultāti.

Trešās atmodas norises Latvijā (1988 – 1990). 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigās sākās ātrs PSRS sabrukuma process. Latvijā tas izpaudās kā cīņa par lielāku patstāvību no Maskavas centrālajām institūcijām, kas vēlāk izvērtās kā cīņa par 1940. gadā zaudētās valstiskās neatkarības atgūšanu. Tāpat šajā laikā tika sperti pirmie saimniecisko reformu soļi. Lekcijās tiks aplūkoti atmodas procesu cēloņi un svarīgākās izpausmes.

Vēstures zinātnes palīgdisciplīnas: heraldika un numismātika.  Profesors Armands Vijups iepazīstinās skolēnus ar heraldikas un numismātikas vietu vēstures zinātnē un to, kā mūsu izpratni par vēsturi paplašina šo palīgdisciplīnu apgūšana. Pēc lekcijas paredzēti praktiskie darbi – dzimtas ģērboņa zīmēšana.

Cenzūra un literatūra LPSR (1945–1991). Profesors Ilgvars Butulis lekcijā iepazīstinās skolēnus ar to, kā literatūru un mākslu padomju režīma gados Latvijā ietekmēja cenzūra, kādi bija tās apiešanas paņēmieni.  Pēc lekcijas paredzēta LNB apmeklēšana.

Latvijas Republikas saimniecība (1920–1940). Profesors Aivars Stranga lekcijā runās par LR tautsaimniecības attīstības lielākajiem panākumi un neveiksmēm, tās galvenajiem attīstības posmiem un valsts politikas izpausmēm atšķirīgos valsts pastāvēšanas laika posmos. Pēc lekcijas paredzēta matemātiķa, grāmatas “Latvijas rūpniecība 19.–21. gs.” autora Edmunda Krastiņa stāstījums par mūsdienu Latvijas rūpniecību.

Latvijas Republikas drošības politika un Ārlietu ministrijas darbība mūsdienās. LR Ārlietu ministrijas NATO un Eiropas drošības politikas nodaļas vadītājs Jānis Beķeris iepazīstinās skolēnus ar Latvijas drošības poltikas aktualitātēm mūsdienās, par savu pieredzi darbā Latvijas vēstniecībā Turcijā, Irānā un Irākā. Pēc lekcijas būs iespēja apmeklēt LR Ārlietu ministrijas ēku.

Latvija Vācijas okupācijas varā: saimniecība, kultūra, iedzīvotāju ikdiena (1915– 1918). Nodarbībā skolēni uzzinās par vācu okupācijas varas izveidošanos Latvijā Pirmā pasaules kara laikā un tās galvenajām izpausmēm. Pēc nodarbības būs iespēja apmeklēt Kara muzeja ekspozīciju LU lektora un muzeja speciālista Klāva Zariņa vadībā.

"Aizmirstais karš": Pirmā pasaules kara cēloņi un sekas. Profesore Lilita Zemīte iepazīstinās ar nozīmīgākajiem pētījumiem mūsdienu pasaules literatūrā un galvenajiem pretrunīgi vērtētajiem kara vēstures aspektiem. Pēc lekcijas paredzēts darbs auditorijā ar vizuālajiem un teksta avotiem.

Ceļmalas krogs laikmeta griežos: krogu vēsture Latvijā no 18. līdz 20. gadsimtam. Lekcijā profesors Gvido Straube iepazīstinās skolēnus ar krogu veidiem un to attīstību, atšķirīgajām funkcijām dažādos Latvijas vēstures periodos. Pēc nodarbības paredzēts Latvijas Brīvdabas muzeja apmeklējums.

Nodarbību secība gada laikā var mainīties.

Migrācijas cēloņi 19. gadsimtā: ASV vēstures piemērs.  ASV sociāli ekonomiskais stāvoklis 19. gadsimta pirmajā pusē,  iedzīvotāju migrācija ASV no Austrumiem un Rietumiem. Pēc nodarbības-  filmaa no kino klasikas noskatīšanās, kurā ir runa par šo tēmu

Studenti Latvijas Universitātē 1920 – 1940. Studentu sociālā un etniskā izcelšanās, studiju maksa un studiju iespējas, sabiedriskā dzīve universitātē starpkaru periodā. Pēc lekcijas- LU vēstures muzeja apskate.

Kā un kad parādās grāmata Baltijas reģionā. Grāmatu drukāšanas sākumi un cēloņi Eiropā; autori un adresāti, grāmatas vieta sabiedrības dzīvē; drukāto darbu parādīšanās Baltijas reģionā.  Pēc lekcijas - LU bibliotēkas apmeklējums.

Arheoloģija citu vēstures zinātnes nozaru vidū. Arheoloģijas uzdevumi, izpētes metodes un jomas. Pēc nodarbības iepazīstināšana ar arheoloģiskās prakses norisi un rezultātiem.

Latvijas armijas Sanitārās Pārvaldes darbība Neatkarības kara laikā (1918 – 1920). Kara medicīniskā dienesta veidošanās Eiropas valstu un ASV armijās Pirmā pasaules kara laikā, Latvijas Sanitārās pārvaldes uzbūve, nodrošinājums un darbības rezultāti.  Pēc lekcijas - Latvijas Medicīnas vēstures muzeja apmeklējums.

Latvijas Republikas tirdzniecības flotes vēsture starpkaru periodā (1919 – 1940). Latvijas Republikas tirdzniecības flotes kuģi un rēderejas, tās komerciālā darbība. Pēc lekcijas - Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja apmeklējums.

Viduslaiku pilsēta. Pārvalde, iedzīvotāju struktūra un viduslaiku pilsētas arhitektūra. Pilsētu veidošanās un to saimnieciskā, militārā nozīme.  Pēc nodarbības - ekskursija pa Vecrīgu.

 

Kas ir militārā vēsture? Militārās vēstures vieta citu vēstures palīgzinātņu vidū. Tās specifiskie pētniecības jautājumi, metodes un avoti. Pēc lekcijas Kara muzeja ieroču kolekcijas apmeklējums.

Eiropas jauno laiku pilsētu sabiedrība. Pilsētu sabiedrības sociālās grupas un to mentalitāte. Pilsētu pārvalde un dzīvesveids. Pēc lekcijas paredzēta Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja apmeklēšana un iepazīšanās ar jauno laiku perioda sadzīves priekšmetu kolekciju.

Cilvēka nāve viduslaikos. Iedoma vai sapnis par nemirstību, iespējams, ir viena lielākajām cilvēces utopijām, kādu spējusi radīt kolektīvā apziņa. Tieši tāpēc tikuši piekopti maģiski rituāli, izstrādātas noslēpumainas mikstūras vai veiktas ķirurģiskas manipulācijas. To mērķis arvien ir bijis novērst slimību vai traumu (nāvējošas) sekas, aizsargāt vai pat atjaunot ķermeni. Pēc lekcijas Medicīnas vēstures muzeja apmeklējums.

Aizmirstais karš: Pirmais pasaules karš Latvijas teritorijā 1915 - 1917. Baltijas vieta vācu un krievu militārās vadības plānos. Nozīmīgākās kaujas Latvijas teritorijā. Kara saimnieciskās sekas. Pirmā pasaules kara vēsturi veltītās izstādes apmeklējums Kara muzejā.

Trešā atmoda Latvijā (1987. - 1990. gads) Atmodas perioda nozīme Latvijas vēsturē. Jautājums par vēsturiskajām alternatīvām. Svarīgākie pētniecības aspekti. Laikabiedru atmiņas par šiem notikumiem un to īpatnības. Pēc lekcijas paredzēts Latvijas Tautas frontes muzeja apmeklējums.

20. gadsimta pirmās puses totalitārās valstis. Politiskās represijas PSRS un Vācijas pārvaldē. Represiju cēloņi. Nozīmīgākās represīvās struktūras. Pēc lekcijas Latvijas Okupācijas muzeja apmeklējums.

Nacionālo minoritāšu vēsture Latvijā starpkaru periodā. Nacionālo minoritāšu jēdziens un nacionālo minoritāšu nozīme Latvijas vēsturē. Vācbaltiešu vēstures pētniecības galvenie aspekti. Pēc nodarbības paredzēts Meža kapu apmeklējums.

1. Nodarbība Ceļmalas krogs laikmeta griežos. Krogu vēsture Latvijas teritorijā no 18. līdz 20.gadsimtam. To uzdevumu un funkciju izmaiņas laika gaitā. Latvijas Brīvdabas muzeja apmeklējums.

2. Nodarbība Rīgas koka apbūves vēsture. Kas ir Rīgas koka apbūve? Rīgas koka ēku apbūve salīdzinājumā ar reģiona lielpilsētām. Lekcija un muzeja “Koka Rīga” apmeklējums

3. Nodarbība Vēsture un politika. Tikšanās ar viesi, Latvijas ārpolitikas ekspertu.

4. Nodarbība Latvijas Republikas rūpniecības vēsture starpkaru periodā. Latvijas Republikas rūpniecības struktūra. Ievedmuita un rūpniecības attīstības valstiskā regulēšana. Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja izstādes “Rīga un rīdzinieki” apmeklējums.

5. Nodarbība Vēstures palīgdisciplīnu vieta vēstures zinātnē. Kas ir heraldika, numismātika? Ko izpratnei izpētē dod ģerboņu un naudas vēstures izpēte? Praktiskie darbi - dzimtas ģērboņa zīmēšana;

6. Nodarbība Vēsture starp zinātni un mākslu. Cenzūras ietekme uz kinofilmām. Kino un propaganda. Lekcija un kinofilmas noskatīšanās.

7. Nodarbība Rīgas vēsture. Pilsētas vēstures atspoguļojums tās arhitektūrā. Rīgas senākās apbūves lokalizācija mūsdienu Vecrīgā. Lekcija un ekskursija pa Vecrīgu.

Docents Jānis Ķeruss "Otrā pasaules kara aspekti vēsturē" Tajā doc. J. Ķeruss stāsta par Otrā pasaules kara pretrunīgi vērtētiem aspektiem, pievēršot galveno uzmanību notikumiem, kuri saistās ar 16. marta un 8/9. maija datumiem.

Profesors Ilgvars Butulis „1934. gada 15. maija apvērsums Latvijā un tā interpertācijas”.

Profesors Ilgvars Butulis iepazīstina skolēnus ar 1934. gada apvērsuma cēloņiem un tā interpretācijām, K. Ulmaņa autoritārā režīma būtību un ideoloģijas īpatnībām. Nodarbības otrajā daļā skolēniem ir iespēja iepazīties un pašiem paanalizēt dažādus vēstures avotus, kuri atspoguļo šī apvērsuma nozīmes un būtības pretrunīgos vērtējumus.

Doc. Andris Šnē: Arheoloģiskais mantojums un tā aizsardzība un pētniecība.

Nodarbības laikā docents Andris Šnē iepazīstinās JVS dalībniekus ar arheoloģiskā mantojuma daudzveidīgo raksturu un tā pētniecības virzieniem, pievēršoties arī lietisko vēstures avotu interpretāciju iespējām. Nodarbības otrajā daļā skolēni gūs praktisku ieskatu mūsdienās arvien populārākajā eksperimentālajā arheoloģijā, kas dod iespēju saprast dažādu senlietu gatavošanas un izmantošanas paņēmienus;

 

Doc. Mārtīņš Mintaurs: Rīgas priekšpilsētu vēsture.

Rīgas galvenās priekšpilsētas un to veidošanās, 1812. gada ugunsgrēks un tā sekas; saimniecības un apbūves attīstība Rīgas priekšpilsētās. Pēc lekcijas - muzeja "Koka Rīga" Krāsotāju ielā 12 apmeklējums;

 

Prof. Gvido Straube: Luteriskā  baznīca Baltijas guberņās 18.- 19. gs.

Baznīcas vieta un loma attiecīgā laika sabiedrībā, tās organizatoriskā uzbūve, Luteriskās baznīca un zemniecība, baznīcas loma latviešu tautas kultūras attīstībā, Vidzemes brāļu draudzes. Pēc lekcijas - Rīgas Doma apmeklējums;

 

Asoc. prof.  Valda Kļava: Kā un kad parādās grāmata Baltijas reģionā.

Grāmatu drukāšanas sākumi un cēloņi Eiropā; autori un adresāti, grāmatas vieta sabiedrības dzīvē; drukāto darbu parādīšanās Baltijas reģionā. Pēc lekcijas - LNB jaunās ēkas apmeklējums;

 

Doc. Raimonds Cerūzis: Latvijas un latviešu tēls iepriekšējos gadsimtos.

Valsts un tautas tēla būtība; būtiskākie avoti, kas liecina par latviešu un Latvijas tautas tēlu; latviešu tautas un Latvijas tēla izmaiņas laika gaitā. Pēc lekcijas - praktiskais darbs ar vēstures avotiem auditorijā;