Akadēmiskais centrs2023. gada 28. martā plkst. 10.30. Aspazijas bulvārī 5, 513. auditorijā notiks Ziemeļteksasas Universitātes Vēstures nodaļas doktora grāda kandidāta Endrjū B. Hebnera (Andrew B. Huebner) lekcija “Roarin’ and Howlin’ on the Plains: Interwar America Through the Eyes of Texans, 1920–1939’ (angļu valodā).
20. gadsimta 20. un 30. gadi visā pasaulē bija slaveni kā cerību un baiļu laiks, bet kā tie izskatījās “Vientuļās zvaigznes štatā” (Lone Star State)? Lektors E. Hebners apskatīs starpkaru periodu Amerikas Savienotajās Valstīs, gadījuma izpētē izmantojot Teksasu. Šajā lekcijā tiks aplūkota virkne tēmu, kas ievērojami ietekmēja teksasiešus, tostarp urbanizācija, “rūcošie” divdesmitie gadi, Lielā depresija, korupcija, rasisms un citi.
28. un 29. martā LU VFF viesosies Dr. Pšemislavs Burštika (Przemysław Bursztyka) (Acting Chair of the Department of Philosophy of Culture, Faculty of Philosophy, University of Warsaw, Editor-in-Chief: Eidos. A Journal for Philosophy of Culture). Viņš nolasīs divas vieslekcijas par kultūras filozofiju (darba valoda: angļu). Lekcijas notiks Aspazijas 5, 5. stāvā, 503. auditorijā, 1. lekcija: otrdien plkst. 10.30–12.00, 2. lekcija trešdien plkst. 12.30–14.00.
2023. gada 14. martā plkst. 10.30. Aspazijas bulvārī 5, 513. auditorijā notiks Teksasas A&M Universitātes (Texas A&M University) profesora Rodžera Rīza (Roger Reese) vieslekcija angļu valodā "History of Soviet Union during the Interwar Period: Military and Social Aspects" (Padomju Savienības vēsture starpkaru periodā: militārie un sociālie aspekti).
Profesors R. Rīzs specializējas padomju sociālajā vēsturē, ir vairāku monogrāfiju autors par Krievijas un padomju militārpersonām.
Aicinām uz filozofijas profesora, Zinātnes un pētniecības centra Koper Filozofisko studiju institūta (Slovēnija) vadītāja Lenarta Škofa vieslekciju “Karš, bērna ontoloģija un miers”. Lekcija notiek angļu valodā bez tulkojuma latviešu valodā 2022. gada 9. decembrī, sākums plkst. 14:30, Aspazijas bulvārī 5, 225. auditorijā.
Lekcija ir pirmā aktivitāte Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Starpnozaru pētniecības centra (vad. Dr. phil. Ineta Kivle) un Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas un ētikas nodaļas (vad. Dr. phil. Raivis Bičevskis) kopīgajā starpdisciplinārajā pasākumu kopumā “Transformētā humanitāte”, kurā ir iecerēts meklēt jaunas teorētiskas pieejas humanitātes izpratnei mūsdienu pasaulē. Vienotā kontekstā, skatot atšķirīgas cilvēka un cilvēcības izpratnes, no filosofijas, reliģijas, mākslas un ētikas skatpunktiem tiks analizētas individualitātes vērtības un to dekonstrukcija, un meklēts izskaidrojums jaunai humanitātei. Šo pasākumu ciklā Lenarta Škofa lekcija skatīs kara un miera tēmu nākotnes demokrātijas un cilvēcības kontekstā.
Krievijas iebrukums Ukrainā ir realitāte, un izdarītie kara noziegumi pret Ukrainas valsti un tautu liek meklēt jaunu cilvēcības un vardarbības izskaidrojumu. Eiropa ir ierauta karā, un Krievijas pastrādātie kara noziegumi parāda, ka mēs visi esam pakļauti nekontrolējamai patvaļai un naidam. Nepieciešamība pēc bērnu aizsardzības nekad nav bijusi lielāka kā tagad. Situācijā, kad karš prevelē pār dzīvību un dzimšanu, līdzās oficiālajiem politiskajiem un starptautiskajiem kara nosodījumiem ir nepieciešams arī intīmais, personiskais protests. Kas notiek, ja domāšana par karu dominē pār domāšanu par mieru? Kā uz to skatās Ernsts Jüngers, kurš teicis, ka karš ir ne tikai iznīcināšana, bet arī vīrišķā vairošanās forma? Kāda pieredze ir skatīta 2015. gada Nobela prēmijas laureātes Svetlanas Aleksijevičas darbā Kara nesieviešu sejas? Vai katrs esam spējīgi sevi un citus pasargāt no vardarbības un kara?
Lenarta Škofa lekcija būs veltīta bērnu, sieviešu un vīriešu ciešanām Ukrainā, jaunas demokrātijas un jauna miera simbola meklējumiem līdzjūtības, rūpju un mīlestības zīmē. Viņa līdzšinējie filosofiskie un reliģiskie pētījumi skar ētikas jautājumus. Varētu pat teikt, ka tiek piedāvāta jauna ētika kā mīlestības ontoloģija, kas sniedzas līdz pat kosmiskām dimensijām.
Lenarts Škofs ir filozofijas profesors un Zinātnes un pētniecības centra Koper (Slovēnija) Filozofisko studiju institūta vadītājs, Alma Mater Europaea Humanitāro zinātņu fakultātes profesors un dekāns un Beneta universitātes (Indija) viesprofesors. Viņš ir saņēmis KAAD stipendiju (Universität Tübingen), Fulbraita stipendiju (Stenfordas universitāte) un Humbolta stipendiju (Max Weber Kolleg, Universität Erfurt). Viņa pētījumi ir publicēti monogrāfijās: Antigone's Sisters: On the Matrix of Love (SUNY Press, 2021), Breath of Proximity (Springer, 2015) un Pragmatist Variations on Ethical and Intercultural Life (Lexington Books, 2012). Viņš ir zinātniskais redaktors nesen izdotajiem pētījumiem: Shame, Gender Violence and Ethics: Terrors of Injustice (Lexington Books, 2021), Atmospheres of Breathing (SUNY Press, 2018), Borders and Debordering (Lexington Books, 2018), un The Poesis of Peace: Narratives, Cultures and Philosophies (Routledge, 2017). Lenarts Škofs ir Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmijas un Pasaules reliģiju grupas (Zalcburga, Austrija) loceklis, un Slovēnijas Salīdzinošās (Comparative) reliģijas biedrības prezidents.
Kontakti informācijai:
ineta.kivle@lu.lv, tel: +371 29418434
*Lekciju organizē Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Starpnozaru pētniecības centrs (Ineta Kivle) un Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas un ētikas nodaļa (Raivis Bičevskis), sadarbībā ar Zinātnes un pētniecības centra Koper Filozofisko studiju institūtu Slovēnijā (Lenarts Škofs).
Prof. Dr. Sandra Tomsone (Veselības aprūpes ētikas centrs, Leikhedas Universitāte Kanādā) uzstāsies LU Vēstures un filozofijas fakultātē ar lekciju “Filozofija un pamatiedzīvotāju tiesības Kanādā”. Lekcija notiks Aspazijas bulvārī 5, 510. auditorijā 2022. gada 29. novembrī, otrdienā, plkst. 16.30-18.00. Lekcija notiks angļu valodā.
“Savā lekcijā es aprakstīšu, kā Eiropas valstis Bruņurupuču salā izveidoja Kanādu bez pamatiedzīvotāju informētas piekrišanas. Demonstrējot, ka saskaņā ar Rietumu filozofijas suverenitātes teorijām Kanāda nav leģitīma valsts, es parādu, kā apgaismības filozofi sniedza Lielbritānijai attaisnojumu pamatiedzīvotāju tiesību suverenitātes pārkāpšanai un viņu zemju okupācijai. Es arī parādu, kā 21. gadsimta kanādiešiem, kuri nav pamatiedzīvotāji un kuru izglītība izkropļo viņu politisko realitāti, pamatiedzīvotāju politiķi, juristi, zvejnieki, zinātnieki un mākslinieki palīdz ieraudzīt sistēmisko netaisnību, ko koloniālisms ir iestrādājis katrā Kanādas institucionālās struktūras daļā. Tādējādi filozofi, kas balstās politiskās filozofijas kanonā, tiek aicināti dekolonizēt savas teorētiskās struktūras un sekot pamatiedzīvotāju zinātniekiem, veidojot jaunu, uz realitāti balstītu skatījumu uz pamatiedzīvotāju un Kanādas attiecību taisnīgumu.”
Sandra Tomsone (Sandra Tomsons) ir dzimusi Jaunskotijā Kanādā. Doktora grādu filozofijā aizstāvēja 1988. gadā Kvīnsas Universitātē Kingstonā, Ontario. Ilgu laiku pasniedza Memoriāla Universitātē Ņūfaundlendā un Vinipegas Universitātē. Regulāri kopā ar vīru, latviešu un kanādiešu filozofu Gunāru Tomsonu (dzimis 1926 gadā Jelgavā – miris 2017 gadā Antigonišā Jaunskotijā) viesojusies Latvijā. Daudzu akadēmisku rakstu autore, kopā ar Lorēnu Meijeri (Lorraine Mayer) sastādījusi rakstu krājumu "Filozofija un pamatiedzīvotāju tiesības : kritiski dialogi" (Oksfordas Universitātes izdevniecība, 2013).
Prof. Dr. Tills Dembeks, Luksemburgas Universitāte (Université de Luxembourg) lasīs vieslekciju "Liriskā forma starpdisciplinārā skatījumā: vai dzejolis var būt vēstures avots?" LU Vēstures un filozofijas fakultātē, Rīgā, Aspazijas bulvārī 5, 513. auditorijā 2022. gada 24. novembrī, ceturtdienā, plkst. 16.30-18.00. Lekcija notiks latviešu valodā.
Literatūrzinātne, pats par sevi saprotams, visus savus avotus uzskata par vēsturiskiem. Ikviens romāns ir sava laikmeta liecinieks, un bieži vien tieši tādēļ senie teksti mums vēl mūsdienās šķiet interesanti. Tie rada dzīvīgu priekšstatu par to, kā cilvēki dzīvoja kādreiz. Bet tieši šis dzīvīgums var arī raisīt šaubas par literārās iztēles patiesumu. Tas attiecas ne vien uz fiktīvajiem elementiem, kuri literārajos tekstos sastopami gandrīz vienmēr. Vēl svarīgāka ir literārā teksta vispārīgā estētiskā forma. Lekcijas mērķis ir parādīt, izmantojot vairākus piemērus, ka šai formai piemīt kas tāds, ko varētu saukt par pretvēsturisku vai pārvēsturisku spēku. Neatkarīgi no tā, vai literārajā formā atrodami fiktīvie elementi, tā lasītāju uzrunā šeit un tagad un vienmēr tiek veidota tieši ar mērķi radīt šādu iespaidu arī citos laikos un citos apstākļos. Tātad tieši no šī pārvēsturiskā spēka ir atkarīgs dzīvīgums, kas mūs saista literārajos tekstos. Šī paradoksālā struktūra, fakts, ka literatūra atdzīvina pagātni, tieši pateicoties savai pārvēsturiskajai estētiskajai formai, būs sākumpunkts pārdomām par to, vai un kā dzejoļi kā literārais žanrs, kurā šī forma saskatāma visizteiktāk, var būt vēstures avoti.
Tills Dembeks (Till Dembeck), Dr. phil., kopš 2017. gada ir Luksemburgas Universitātes (Université de Luxembourg) profesors, vada Vācu valodas, literatūras un starpkultūru studiju institūtu (Instituts für deutsche Sprache, Literatur und für Interkulturalität). Pēc studijām Bonnā, Sietlā un Freiburgā strādājis Hāgenes Tālmācības Universitātē un Maincas Universitātē, kā arī Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta (DAAD) birojā Rīgā. Viņa pētnieciskās intereses ietver literāro daudzvalodību, lirikas un valodniecības vēsturi, kultūras, literatūras un mediju teorijas.
Prof. Dr. Tills Dembeks viesojas Latvijas Universitātē Erasmus+ stratēģiskās universitāšu partnerības projekta "The Future of Cultural Heritage in Modern Europe“ (2019‐2022) ietvaros no 2022. gada 21. līdz 25. novembrim.
2022. gada 15. novembrī plkst. 15.00 Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē Islandes Agireiri Universitātes profesors Markuss Mekls nolasīs lekciju “Latvijas postheroiskā identitāte”, kuras uzmanības centrā būs varoņa un upura loma Latvijas kolektīvās atmiņas praksēs.
Prof. Mekls analizēs Latvijas komemorācijas prakses kā piemēru pārejai no heroizācijas uz viktimizāciju, kas pēdējās desmitgadēs novērojama Eiropas kolektīvās atmiņas telpa. Šīs pārejas rezultātā sabiedrības uzmanība vairs netiek piedēvēta varoņdarbam, bet gan konfliktu un karu upuriem, kā rezultātā iespējams runāt par postheroiskās identitātes veidošanos.
Prof. Mekla ieskatā, šo pārmaiņu var ļoti labi ilustrēt ar Latvijas piemēru. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1990. gadā nacionālais varonis izzuda, un par atgūtās neatkarības emblēmu kļuva upura loma. Valstī netrūka “varoņu”, bija daudz iespēju nacionālā varoņa izveidei, taču tie nešķita piemēroti jaunajai valstij. Latvijas izvēlētais ceļš, noraidot vai atsakoties no varoņa sevis tēla radīšanas, atstāja paliekošu iespaidu uz sabiedrību. Lekcijā tiks ilustrētas šīs pārmaiņas un pārrunātas to sekas.
Prof. Markuss Mekls apguva vēsturi un filozofiju Berlīnē. 1999. gadā ieguva doktora grādu par disertāciju "Varoņi un mocekļi. Varšavas geto sacelšanās atmiņa" Berlīnes Tehniskās universitātes Antisemītisma pētījumu institūtā. No 2000. gada strādāja par lektoru Latvijas Kultūras akadēmijā. No 2004. gada ir Islandes Agireiri Universitātes profesors. Patlaban koordinē Erasmus projektu “Kultūratmiņa Eiropā: komemorācija, atmiņas veidošana un identitāte 21. gadsimtā”.
Prof. Mekla publisko lekciju organizē Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte sadarbībā ar nodibinājumu “Filozofijas atbalsta fonds Latvijā”. Lekcija notiks angļu valodā Aspazijas bulv. 5, 513. telpā. Aicināti visi interesenti.
LU Vēstures un filozofijas fakultātē 6.-7.02.2019 (Aspazijas bulvārī 5, 502. telpā) uzstāsies Daremas (Durham) Universitātes profesors Stīvens Mamfords (Stephen Mumford) ar divām lekcijām par neesību metafiziku: “Negatīvā patiesība” (Negative Truth) un “Noliegumā” (In Denial).
Lekcijas notiks angļu valodā.
Sīkāka informācija:
2019. gada 2. decembrī LU Vēstures un filozofijas fakultātē ar vieslekciju uzstāsies Rostokas Universitātes (Universität Rostock) Vēstures fakultātes (institūta) profesors Olivers Plesovs (Oliver Plessow).
Lekcija “How to teach GDR history 30 years after the fall of the Berlin Wall” notiks plkst. 12:30 līdz 14:00 503. auditorijā.
Dr. prof. Olivers Plesovs ir viduslaiku vēstures un vēstures didaktikas eksperts. Viņa uzmanības centrā ir 20. gs. vēstures sarežģītie jautājumi un to mācīšanu skolā, tai skaitā arī par totalitāro režīmu praktizēto cilvēku pakļaušanas mehānismiem. Prof. Plesovs vada vēstures skolotāju sagatavošanu Rostokas Universitātē, kur šim studiju virzienam ir senas tradīcijas.
Dr. prof. Olivera Plesova priekšlasījums būs saistoši visu humanitāro un sociālo zinātņu fakultāšu studentiem un mācību spēkiem, kā arī vēstures un sociālo zinību skolotājiem.
Priekšlasījums notiks angļu valodā.
Par godu Samta revolūcijas Čehoslovakijā 1989. gada 17. novembrī notikumu gadadienai Čehijas Republikas vēstniecība sadarbībā ar LU Vēstures un filozofijas fakultāti aicina uz Prāgas Kārļa universitātes asociētā profesora un Prāgas Nacionālā muzeja direktora vietnieka Dr. ph. Mihala Stehlika (Michal Stehlik) un Vēstures un filozofijas fakultātes docenta Dr. hist. Mārtiņa Mintaura lekcijām.
M. Stehlika lekcija tiks veltīta notikumiem, kas saistīti ar komunistiskā režīma krišanu Čehoslovākijā 1989. gada beigās. Norises tiks skatītas starptautiskā kontekstā, ņemot vērā notikumus Centrāleiropā, kā arī pievēršot uzmanību pirmā demokrātiskā prezidenta Vāclava Havela personībai, aplūkojot nacionālās problēmas un attiecības čehu un slovāku starpā.
M. Mintaurs: “Revolūcija, atmoda vai šķietamība? PSRS sabrukums kā mūsdienu Latvijas historiogrāfijas problēma”.
Lekcijas notiks Vēstures un filozofijas fakultātē (Aspazijas buvāris 5) 2019. gada 13. novembrī plkst. 10.30 510. auditorijā.
Aicinām uz Turcijas arheologa, profesora Dr. Nedžmi Karula (Necmi Karul) vieslekciju par Göbeklitepe arheoloģisko pieminekli, kas pazīstams arī kā “Zero Point in Time” (Laika atskaites punkts).
Göbeklitepe arheoloģisko izrakumu vieta atrodas Turcijas Şanlıurfa provincē un 2018. gada jūlijā tā ir iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. “Laika atskaites punkts” ir vecākais templis pasaulē, kas mainījis cilvēces vēsturi. Izrakumi Göbeklitepe lika pārskatīt teoriju par pāreju no mednieku-vācēju dzīvesveida uz ražotājsabiedrības dzīvesveidu.
Profesors Nedžmi Karuls ir ieguvis doktora grādu berlīnes Brīvajā universitātē. Kopš 2002. gada strādā Aizvēstures katedrā. Vācijas Arheoloģijas institūta, Austrijas arheoloģijas institūta loceklis, Turcijas Arheoloģijas institūta korespondētājloceklis un Turcijas ICOMOS Nacionālās komitejas loceklis. Kopš 2016. gada Necmi Karul vada Göbeklitepe kultūras un Karahantepe pētniecības projektu un ir Göbeklitepe zinātniskās koordinācijas komitejas loceklis.
Lekcija notiks Vēstures un filozofijas fakultātē Aspazijas bulvārī 5 2019. gada 11. oktobrī plkst. 12.30 513.auditorijā
Vēstures un filozofijas fakultātē notiks viduslaiku vēstures speciālista, Veliko Tarnovas Universitātes (Bulgārija) profesora Ivelina Ivanova vieslekcijas.
2019. gada 28. martā plkst. 16.30 “Vācieši, kumani un bulgāri 13. gadsimta otrajā desmitgadē (1211-1225)” (Teutons, Cumans and Bulgarians in the second decade of the thirteenth century (1211-1225)) (503. auditorijā)
30. martā plkst. 15.15 “Sv. Kirils un SV. Metodijs, Bulgārija un kiriliskā civilizācija (9.-14. gs.)” (St. Cyril and St. Methodius, Bulgaria, and the Cyrilic civilization (9th- 14th c.)) (502. auditorijā).
Aicinām uz profesora Olivera Plesova (Rostokas Universitāte) vieslekcijām! profesora
2018. gada novembrī LU Vēstures un filozofijas fakultātē, Aspazijas bulvārī 5, ar divām vieslekcijām uzstāsies Rostokas Universitātes (Universität Rostock) Vēstures fakultātes (institūta) profesors Olivers Plesovs (Oliver Plessow).
12. novembrī plkst. 14:30, 503. auditorijā par tēmu “Representing National Sozialism and Communism in German History School Textbooks”.
14. novembrī plkst. 12.30, 503. auditorijā par tēmu “Layers of Commemoration - the Role of Memorials and Commemoration Sites for the Dictatorships of the 20th Century in Germany today”.
Dr. prof. Olivers Plesovs ir viduslaiku vēstures speciālists un vēstures didaktikas eksperts, īpaši 20. gs. vēstures sarežģītajos jautājumos, un plaši pārzina dažādus vēsturiskās domāšanas teorētiskos aspektus, viņš vada vēstures skolotāju sagatavošanu Rostokas Universitātē, kur šim studiju virzienam ir senas tradīcijas, un šobrīd ir Rostokas Universitātes Vēstures fakultātes vicedekāns.
Priekšlasījumi notiks angļu valodā.
2019. gada 18.–20. septembrī LU Vēstures un filozofijas fakultātē uzstāsies Madrides Komplutenses universitātes pasniedzēja Laura Herero Olivera (Laura Herrero Olivera) ar divām lekcijām par 20. un 21. gadsimta spāņu un latīņamerikāņu filosofiju. 20. septembrī interesentiem ir iespēja piedalīties arī viņas lekcijā par bioētiku.
Laura Herero Olivera doktora grādu ir ieguvusi Komplutenses universitātē, kurā šobrīd arī pasniedz. Viņas interešu jomā ietilpst 19. gadsimta vācu filosofija, un kā pētniece viņa ir strādājusi Tībingenes un Berlīnes Brīvajā universitātē. Viņa ir strādājusi arī Spānijas bioētikas komisijā.
1. lekcija “Kopienu domājot. Spāņu un latīņamerikāņu filosofiskā doma 20. un 21. gadsimtā” (18. septembrī 17:30-19:00, Aspazijas bulv. 5, 503. telpa).
2. lekcija “Sociālā un politiskā doma. Aporofobija, Latīņamerikas sievietes un sociālā taisnīguma meklējumi” (19. septembrī 17:30-19:00, Aspazijas bulv. 5, 503. telpa).
3. lekcija “Autonomija un uzticēšanas bioētikā. Domājot kopā ar Onoru Onīlu” (20. septembrī 12:30-14:00, Aspazijas bulv. 5, 502. telpa)
Aicinām klausītājus uz vieslekciju par mitoloģiskās apziņas procesiem no kognitīvās zinātnes un fizioloģijas skatupunkta!
Ceturtdien, 2019. gada 17. maijā, Vēstures un filozofijas fakultātē plkst. 12:30 502. auditorijā notiks profesora Andreja Prohorova (Baltkrievijas Valsts universitāte) vieslekcija “Mitoloģiskās apziņas kognitīvais modelis”.
Lekcija notiks krievu valodā.
Vēstures un filozofijas fakultātē notiks vieslekcijas par Balkānu viduslaiku vēsturi.
Šonedēļ LU Vēstures un filozofijas fakultātē Aspazijas bulvārī 5 notiks Sv. Kirila un Metodija Veliko Tarnovas Universitātes (Bulgārija) Vēstures fakultātes profesora Dr. Ivelina Argirova Ivanova vieslekcijas, kas veltītas Balkānu reģiona un Bulgārijas viduslaiku vēstures tematikai:
28. februārī plkst. 10.30 513. auditorijā notiks lekcija “Karalis Vladislavs III, bulgāri un krusta karš pret osmaņiem 1443.-1444. gadā” (King Wladislaw III, the Bulgarians and the Anti-Ottoman Crusade of 1443-1444);
1. martā plkst. 18.15 503. auditorijā notiks lekcija “Viduslaiku Bulgārijas pilis un nocietinājumi 7.-14. gadsimtā” (Medieval Bulgarian castles and fortifications in the 7th – 14th centuries).
Lekcijas notiks angļu valodā.
Fakultātē viesosies divi Rostokas Universitātes Vēstures fakultātes (institūta) profesori – starptautiski atzītas autoritātes Prof. Dr. Olivers D. Plessovs un Prof. Dr. Hillards fon Tīsens.
Trešdien, 2017. gada 29. novembrī, plkst. 10.30-12.00, 510. auditorijā Prof. Dr. Hillards fon Tīsens lasīs lekciju “The Age of Ambiguity? Preliminary reflections on a History of premodern Europe”.
Prof. Dr. Hillard von Thiessen (fon Tīsens) ir Eiropas Agro jauno laiku vēstures, tai skaitā ideju vēstures un vēstures teorijas speciālists.
Ceturtdien, 2017. gada 30. novembrī, plkst. 14.30-16.00, 513. auditorijā Prof. Dr. Oliver D. Plessovs uzstāsies ar lekciju “Transforming the landscapes of Memory: Memorials and Monuments in Northeast Germany since the End of the Cold War”.
Prof. Dr. Oliver D. Plessow (Plesovs) ir Viduslaiku vēsturnieks un vēstures didaktikas eksperts īpaši 20. gs. vēstures jautājumos, šobrīd Rostokas Universitātes Vēstures fakultātes dekāns.
2017. gad 23. februārī plkst. 14:30 503. telpā Vēstures un filozofijas fakultātē viesosies itāļu filozofs, Kalabrijas Universitātes profesors un Francijas Goda leģiona ordeņa kavalieris Nučio Ordine (Nuccio Ordine). Viņš ir renesanses laika un Džordano Bruno mantojuma pārzinātājs, taču domā un raksta arī par mūsdienu situāciju zinātnē, sabiedrībā un pasaulē. Latviski ir publicēta viņa grāmata "Nelietderīgā lietderīgums (tulk. Dace Meiere, izd. Jānis Roze, 2017).
N. Ordine lasīs priekšlasījumu par grāmatas tematiem - literatūru, humanitārajām zinātnēm un cilvēka cieņu mūsdienu pasaulē. Aicināti visi interesenti, it īpaši studenti. Pēc priekšlasījuma būs iespēja uzdot jautājumus gan filozofam, gan tulkotājai Dacei Meierei