Pētniecības virzieni

Pētniecības virzieni

LU VFF Filozofijas un ētikas nodaļa ir noteikusi savas prioritārās pētnieciskās intereses un virzienus, kas saskaņoti ar prioritātēm pasaules, Eiropas un Latvijas valsts līmeņos:

1. Eksistences ētika un estētika (teorētiskā un pielietojamā ētika, dzīves māksla, identitāte un diference sociālajā un politikas filozofijā, liberālo un konservatīvo ideju tradīcijas un perspektīvas, varas teorijas, kultūras psihoanalīze, laikmetīgās mākslas filozofija);
2. Integratīvā biofilozofija (filozofiskā antropoloģija, biopolitika, bioētika, tehnikas filozofija, vides humanitārās zinātnes, dabas diskursi, dzīvības jēdziena transformācijas);
3. Rietumu filozofijas vēsture un Baltijas reģiona intelektuālā un ideju vēsture (antīkā filozofija, apgaismības idejas, vācu ideālisma laikmets, fenomenoloģija, 20. gadsimta kultūras un vēstures filozofija, kultūras atmiņas teorijas, kultūras mantojuma filozofija).

 

LU VFF Vēstures un arheoloģijas nodaļa ir noteikusi prioritārās zinātniskās izpētes virzienus, kuru fokusā ir Latvijas, Baltijas jūras un Eiropas reģionu vēsturisko procesu izziņa sekojošās pētniecības jomās:

1. Arheoloģija, tostarp sociālā arheoloģija, vides arheoloģija un arheoloģiskā mantojuma pārvaldība;
2. Vēstures palīgzinātnes, tostarp heraldika un paleogrāfija;
3. Historiogrāfija, tostarp Latvijas un Eiropas vēsturiskās domas veidošanās, zinātnes un ideju pārneses, kā arī pētniecisko institūciju vēsture un ievērojamu vēsturnieku un arheologu biogrāfijas;
4. Sociālā vēsture, tostarp varas, dzimtes, migrāciju, ikdienas, urbāno procesu un etnisko kopienu vēsture;
5. Politiskā vēsture, tostarp starptautisko attiecību, totalitāro režīmu, demokrātiskās tradīcijas un pretošanās kustību pētniecība;
6. Kultūras vēsture, tostarp reliģisko tradīciju, kristīgās baznīcas, kultūras mantojuma izpratnes izpēte.

Minētie zinātniskās izpētes prioritārie virzieni atspoguļojas gan mācībspēku pētnieciskajā darbā, gan studiju programmu piedāvājumā. Šie virzieni atbilst starptautiskajā zinātnieku kopienā atzītām aktuālajām izpētes tematiskajiem ietvariem un tendencēm, to ietvarā radītie pētījumi seko jaunākajām teorētiskajām atziņām, metodoloģijai un praksei.