2020. gads

Biedrība ICOMOS Latvija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti un ICOMOS Mūsu kopīgā cieņa – tiesībās balstītas pieejas kultūras mantojumam darba grupu (Our Common Dignity – Rights Based Approaches Working Group) 2020. gada 30. oktobrī rīkoja starptautisko konferenci "Cilvēktiesību loma un nozīme kultūras mantojuma jomā: vērtības, tiesības un mantojums interešu grupu saskarsmē" (The importance of human rights in the heritage management: values, rights and heritage among the stakeholders’ interests). 

Konferences mērķis bija pievērst uzmanību cilvēktiesību nozīmei kultūras mantojuma pārvaldībā, kā arī aplūkot Latvijas pieredzi sabiedrības iesaistē mantojuma jautājumu risināšanā. Kultūras mantojuma jomā vienmēr ir bijušas un arī turpmāk būs dažādas iesaistītās interešu grupas, kas katra pārstāv noteiktas vērtības, ideālus, pieredzes, prakses un materiālos resursus. Dažādu interešu grupu viedokļu atšķirības par kādu konkrētu kultūras mantojuma vietu un tās nākotni nereti izvēršas pretrunīgos vērtējumos un nerezultatīvi asās diskusijās, piemēram, ekspertiem pieturoties pie nozares vērtībām, īpašniekiem cenšoties saprast nepieciešamību kaut ko saglabāt vai restaurēt, tūristiem vēloties redzēt kaut ko savdabīgu vai skaistu un sabiedrības aktīvākajiem pārstāvjiem iestājoties par visplašāko ideju spektru. Starptautiskā pieredze rāda, ka savstarpējās izpratnes, viedokļu respektēšanas un tolerances veidošana izaug no tiesībās (un ar to galvenokārt saprotot cilvēktiesības, kas ir universāla tiesību normu grupa) balstītas pieejas un izpratnes, un tās veidošana ir kļuvusi par nozīmīgu kultūras mantojuma pārvaldības sastāvdaļu, sekmējot dialoga pilnveidošanos starp dažādajām atšķirīgos vai līdzīgos viedokļus pārstāvošajām interešu grupām.

Cilvēktiesību iekļaušana kultūras mantojuma pārvaldības teorijā un praksē aizsākās jau līdz ar ANO un UNESCO dibināšanu neilgi pēc Otrā pasaules kara, mūsdienās labās prakses paraugos jau veidojot pārvaldību, kas sakņojas sabiedrībā un vietējās kopienās un kas rod līdzsvaru gan starp iesaistītajām grupām (kopienu, īpašnieku un tūristu tiesībām), gan starp dabas un kultūras mantojumu un resursu izmantošanu ainavās un aizsargājamās teritorijās. Šajā konferencē tika aplūkoti arī konkrēti piemēri, kā interešu grupas ietekmē mantojuma pārvaldību un kā tiesībās balstītas pieejas tiek pielietotas praksē, kas īpaši aktuāli ir kultūrvēsturiskās pilsētvides saglabāšanā, tostarp konferencē aplūkotajai Kuldīgai, kur sasniegts augsts sabiedrības iesaistes un atbalsta līmenis kultūras mantojuma jomā. Ar šo konferenci ICOMOS Latvija vēlējās dot ieguldījumu tiesību apziņas veidošanā un sekmēt sabiedrības iesaisti cilvēktiesībās iekļauta mantojuma pārvaldības modeļa attīstībā, veicinot Latvijā savstarpējā cieņā un izpratnē balstītas pieejas nostiprināšanos ar kultūras mantojuma jomu saistītajās interešu grupās.

Konferences programma

Konferences ieraksts

2019. gads

Latvijas Universitātē trīs dienu konferencē “Ļaut lietām būt!” pulcējās filozofi no 15 valstīm, lai diskutētu par fenomenoloģijas un hermeneitikas ietekmi aktuālu sociālo un globālo procesu izpratnē, kā arī par mūsdienu fenomenoloģijas devumu medicīnas, tehnoloģiju un cilvēka ķermeņa starpdisciplināros pētījumos. Tika risināti nozīmīgi filosofijas iekšējās ģenēzes jautājumi kontekstā ar citām humanitārajām zinātnēm, tika aktualizēta metafizikas, transcendentālfilosofijas, ontoloģijas un fenomenoloģijas saistība ar literatūru, mākslu un estētiku, valodu un vēsturi. Konferencē tika nolasīti vairāk kā trīsdesmit referāti, un darbs triju dienu garumā notika septiņās tematiski atšķirīgās sekcijās.

Konferences tematiskais aptvērums un starptautiskais kvorums raisīja interesi gan filosofijas studentu, gan pētnieku vidū – līdz ar referātu autoriem konferences sekcijas katru dienu vidēji apmeklēja vairāki desmiti klausītāju. Tika aktualizētas Edmunda Huserla un Martina Heidegera atziņas XXI gadsimta filosofijas un zinātņu kontekstā: nozarē atpazīstami filosofi Debika Saha (Indija) runāja par intersubjektivitātes nozīmi globālo procesu izpratnē; filozofs, Heidegera Kopoto Rakstu sējumu redaktors un fizikas profesors Ginters Noimans (Vācija) par laiku un nāves fenomenu; Lenarts Škofs (Slovēnija) par mīlestības fenomenoloģiju un intersubjektīvo pasauli, Heidegera biedrības viceprezidents un Heidegera pēdējo dzīves gadu asistenta F. V. fon Hermana skolnieks Klauss Noigebauers (Vācija) pievērsās jautājumam par patiesību Huserla un Heidegera domā u. c..

Konferences organizētāji: Dr. Raivis Bičevskis un Dr. Ineta Kivle

PROGRAMMA

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē notiks starptautiska zinātniska konference “Garlībam Merķelim – 250”. Konference iepazīstinās ar jaunākajiem pētījumiem par Merķeļa dzīvi, interesēm, darbiem un ideju pasauli, kā arī ar pētījumiem par Merķeļa darbu recepciju Baltijā, apgaismības kontekstiem u. c. pētniecības aspektiem, kā arī norisināsies diskusija par latviešiem filozofu skatījumā un mūsdienu mainīgajā pasaulē.

Konferencē piedalīsies pētnieki no Igaunijas, Vācijas, Polijas un Latvijas.

Garlībs Merķelis bija Apgaismības laika domātājs, rakstnieks un publicists, rakstījis vāciski, bet ar darbiem “Latvieši, sevišķi Vidzemē filozofiskā gadsimta beigās” (1796), “Vidzemes senatne” (1798–1799) un “Vanems Imanta” (1802), ietekmējis Latvijas kultūras un sabiedrības dzīvi.

Konferences atbalstītāji: Latvijas Universitāte, LU Humanitāro zinātņu fakultāte,  LU Vēstures un filozofijas fakultāte, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts,  Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālā bibliotēkas Valsts pētījumu programma, Rīgas dome, Valsts kultūrkapitāla fonds, Depkina/Rāmavas muiža, Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecība.

Konference norisināsies 2019. gada 27. –29. novembrī.

Latvijas Kara muzejā norisināsies starptautiskā konference “Latvijas Neatkarības karš un Latvijas armijas izveidošanas 100. gadadiena”. Konferencē uzstāsies vēsturnieki no Baltijas valstīm, Apvienotās Karalistes, Polijas un Ukrainas. Konferences noslēgumā Latvijas Kara muzejā notiks vēsturnieka Jura Ciganova grāmatas “Latvijas armija” atvēršana.

Konferenci organizē Latvijas Kara muzejs sadarbībā ar LU Vēstures un filozofijas fakultāti.

Konference norisināsies 2019. gada 10. Jūlijā.

PROGRAMMA

LU Vēstures un filozofijas fakultātē norisināsies starptautiska konference “Freids un tagadne: psihoanalīze, filosofija un kultūra”. Pasākuma mērķis ir atvērt dialogu starp psihoanalītiķiem un filozofiem, sociologiem, antropologiem un citu humanitāro zinātņu jomu pārstāvjiem. Konferences ietvaros iecerēts veidot domapmaiņu par Z. Freida darbu un ideju recepciju un interpretāciju Latvijā un pasaulē, turpinot diskusijas, kuras iesāktas 2015. gada starptautiskajā konferencē “Totēms un tabu: toreiz un tagad”. Konference būs diskusiju un sarunu platforma, kurā tikties dažādu pētniecisko interešu pārstāvjiem, lai apspriestu šobrīd aktuālus jautājumus, kas saistīti ar psihoanalīzi, Freida ideju un psihoanalīzes kritisku aplūkojumu un lietojumu mūsdienu interdisciplinārajos humanitāro zinātņu meklējumos.

Konferences norisināsies 2019. gada 18.–19. maijā

PROGRAMMA

 

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks Latvijas valsts simtgadei veltītā konferenču cikla “Valsts pirms valsts” piektā – noslēdzošā – starptautiskā zinātniskā konference “Latvijas zemes no 19. gs. beigām līdz 1918. gadam: ceļš uz valsti”.

19. gadsimta beigās impēriju sastāvā esošajās Centrālās un Austrumeiropas zemēs sākās strauji procesi un norises, kuri iezīmēja tajās dzīvojošo nāciju ceļu uz sava valstiskuma izveidošanu vai atjaunošanu. Nacionālās pašapziņas ģenēze un pieaugums cieši saistījās ar politisko grupējumu darbību, sabiedrisko, kultūras, saimniecisko attīstību. Ievērojama loma bija arī baznīcai. Latvijas gadījumā minētās norises rada izteiktu izpausmi Jaunās strāvas kustībā, 1905. gada revolūcijas notikumos un sekās, politisko partiju darbības sākumā, cīņā par ietekmi pilsētu pašvaldībās, kultūras darbības virzienos, turklāt īpatnēju vietu šajā attīstībā ieņēma Latgale, kur vēsturisko atšķirību dēļ bija vērojamas ievērojamas atšķirības no pārējās Latvijas teritorijas. Īpašu pavērsienu iezīmēja Pirmais pasaules karš, kurš valstiskuma veidošanās procesus paātrināja un noslēdzās ar neatkarības pasludināšanu. Visiem minētajiem procesiem bija kopīgas tendences visā Centrālajā un Austrumeiropā, kas jāsalīdzina, lai izvērtētu kopainu un pilnīgāk izprastu savas nācijas vietu minētajos procesos.

Konference norisināsies 2019. gada 11.–13. aprīlī.

Konferenci rīko Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte.

Konference norit Latvijas valsts simtgades pasākumu programmas ietvaros un sadarbībā ar Valsts pētījumu programmas projektu “Dokumentārā mantojuma izpēte sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību veicināšanai”, projekts Nr. VPP-IZM-2018/1-0022.

PROGRAMMA

2018. gads

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē sadarbībā ar Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti notiks Latvijas valsts simtgadei veltītā konferenču cikla “Valsts pirms valsts" ceturtā zinātniskā konference "Valsts valstī. Latvija – Krievijas impērijas provinces 19. gadsimtā”.

Eiropas emancipācijas, modernizācijas un nacionālisma gadsimts Latvijas kultūrtelpā. Konferencē tiks aplūkotas Latvijas vēstures norises 19. gadsimtā, kad tā bija Krievijas impērijas politiskā un administratīvā pakļautībā kā impērijas rietumu provinces: Latvija kā Krievijas ekonomikas centrs. Latvijas, jo sevišķi Rīgas (bet ne tikai – arī Daugavpils, Jelgavas, Liepājas) straujā ekonomiskā izaugsme un kā tā ietekmē situāciju Latvijā – gan pilsētās, gan laukos, gan nacionālās atmodas procesus. Lauku tradicionālās vides evolūcija 19. gadsimtā – lauksaimniecības modernizācija, izmaiņas sociālajā struktūrā, muižniecības adaptācija jaunajiem apstākļiem, latviešu lomas pieaugums – gan ekonomiskās, gan administratīvās. Krievijas impērijas Baltijas provinču atšķirīgais pārvaldības modelis – “Baltijas autonomija”. Svešo savējo, respektīvi, – vācbaltiešu – dimensija Latvijas un latviešu vēsturē. Izglītības reformas un nacionālās inteliģences dzimšana; nacionālās atmodas specifika pa reģioniem; jaunlatvieši.

Konference norisināsies 2018. gada 6.–8. decembrī.

PROGRAMMA

   

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks Latvijas valsts simtgadei veltītā konferenču cikla “Valsts pirms valsts” trešā starptautiskā konference “Latvijas teritorija agrīni modernā laikmeta politiskajā dimensijā 16.–18. gadsimtā”.

Agrīni modernā valsts bija ne tikai agro jauno laiku politiskās, saimnieciskās un sociālās realitātes, bet arī modernās domāšanas izpausme ar virzību uz sabiedrības iekšēju konsolidāciju un valsts lomas pieaugumu visās dzīves jomās.

Konferencē tiks aplūkotas latviešu apdzīvoto teritoriju politiski administratīvās robežas un pārvalde. To iekšējā politiskā, administratīvā un saimnieciskā integrācija, integrācijas vienības un to izmaiņas aplūkojamajā periodā, garīgo telpu attīstošie un vienojošie faktori.

Konferenci rīko LNB un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte.

Konference norisināsies 2018. gada 20.–22. septembrī.

PROGRAMMA

Atzīmējot literātes, filozofes, publiskās intelektuāles un politiskās aktīvistes Simonas de Bovuāras (1908–1986) 110. jubileju, LU Vēstures un filozofijas fakultāte un Filozofijas un socioloģijas institūts rīko starptautisku zinātnisku konferenci “Simonai de Bovuārai – 110. Daudznozīmības, atšķirības, krustpunkti”. Šāds Bovuāras piemiņai veltīts zinātnisks pasākums Latvijā notiek otro reizi – 2008. gadā norisinājās konference "Simonai de Bovuārai 100. Sieviete un gadsimts", kura pulcēja dažādu nozaru speciālistus un interesentus.

Atspoguļojot Simonas de Bovuāras personības, rakstniecības un politiskās darbības daudzpusīgumu, arī viņas mantojuma pētniecība mūsdienās pārsniedz šauri disciplinārus dalījumus starp filozofiju, literatūrzinātni, feministiskajām un dzimtes teorijām, kultūras studijām, vēsturi, biogrāfisko pētniecību u.c. nozarēm. Uz daudznozīmību vedina arī Simonas de Bovuāras pašas izteikumi: viņa nav feministe, viņa nav filozofe. Šodien, gandrīz septiņdesmit gadus pēc “Otrā dzimuma” izdošanas, vairs nav šaubu par Bovuāras ieguldījumu feministiskās teoretizēšanas un politikas attīstībā. Par rakstnieces reputāciju liecina arī fakts, ka šogad izdevniecība “Gallimard” iekļāvusi Bovuāras autobiogrāfiskos darbus prestižajā Bibliothèque de la Pléiade grāmatu sērijā. Filozofiskā pētniecība joprojām piedzīvo “Bovuāras renesansi” un, kaut salīdzinoši nesen, ir nostiprinājusi viņas vietu arī šīs disciplīnas vēsturē.

Konference norisināsies 2018. gada 22.–24. novembrī Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

PROGRAMMA 

Pirms 90 gadiem – 1928. gada septembrī Rīgā ieradās viens no tā laika ievērojamākajiem un nozīmīgākajiem filozofiem Martins Heidegers (1889–1976). Herdera Biedrības rīkotā lekciju cikla ietvaros viņš Rīgā nolasīja vairāku lekciju kursu par Kanta Tīrā prāta kritiku un par filozofijas aktuālo situāciju. Šo Heidegera vizīti Rīgā atceroties, sadarbībā ar Int. Martina Heidegera Biedrību tiek rīkota starptautiska konference “Martins Heidegers Rīgā”.

Tajā ar referātiem uzstāsies atzīti Heidegera lasītāji un 20. gadsimta filozofijas speciālisti no Vācijas, Itālijas, Spānijas, Austrijas, Zviedrijas, Igaunijas un Latvijas.

Konferences tēmas skar Heidegera filozofiju pārejas posmā no viņa nepabeigtā traktāta “Esamība un laiks” (1927) līdz 30. gadu sākumam.

Konference norisināsies no 2018. gada 16. līdz 18. oktobrim LU Mazajā aulā LU Humanitāro un sociālo zinātņu centrā.

Konferenci finansiāli atbalsta LKKF un LU.

PROGRAMMA

Par godu Latvijas simtgade Latvijas Kara muzejs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti rīko starptautisku konferenci “Nacionālo valstu veidošanās Baltijas reģionā 1917.-1918.” Konference veltīta Pirmā pasaules kara beigu periodam, kas kļuva par noteicošo posmu neatkarīgu valstu veidošanai Eiropā. Konference aplūkos plašu tēmu loku, pievēršoties kā politiskiem un ekonomiskie procesiem, tā sabiedrības un kultūras attīstībai laikmetā, kad tapa jaunas valstis.

Konference norisināsies 2018. gada 27.–28. septembrī.

PROGRAMMA

II Latvijas vēsturnieku Kongress iecerēts kā domu apmaiņa par tēmām, kuras aktuālas visiem vēsturniekiem – zinātniskās, vēsturisko liecību glabājošās un zinātni popularizējošās institūcijās strādājošiem. Pirms septiņiem gadiem I Latvijas vēsturnieku  kongresa noslēgumā tika pieņemts Noslēguma dokuments, ar kurā ietverto atziņu un aicinājumu izpildes izvērtējumu sāksies II kongress. Paredzēta diskusija par vēstures zinātnes komunikāciju – vēsturnieku radītā zinātnes produkta virzību no zinātnieka pie zinātnieka un no zinātnieka pie sabiedrības, tai skaitā kā vēsturnieku atziņas nonāk līdz skolniekam, un ar kādām vēstures zināšanām skolnieks nonāk augstskolā. Diskusijā “Pagātni izzinošās zinātnes” vēsturnieki, arheologi, etnologi un citi speciālisti apmainīsies domām par vēstures mijiedarbību ar antropoloģiju, socioloģiju, literatūrzinātni u.c., un kā šo jomu sasniegumi pēdējo piecu gadu laikā ir veicinājuši pagātnes izpratni. Diskusiju panelī “Vēsture un ideoloģija” tiks aplūkoti jautājumi par zinātnes un varas attiecībām, diskutēsim par laikmeta ideoloģisko strāvojumu ietekmi vēsturnieku darbos. Kongresā tiks runāts arī par vēsturnieku darba metodēm un metodoloģiju. Kongresa noslēgumā paredzēts pieņemt Noslēguma dokumentu, bet diskusijās paustās atziņas vēlāk apkopot atsevišķā izdevumā.

Kogress norisināsies 2018. gada 18.–19. jūnijā.

PROGRAMMA

2017. gads

Latvijas nacionālajā bibliotēkā notiks Latvijas valsts simtgadei veltītā konferenču cikla “Valsts pirms valsts” otrā starptautiskā konference “Viduslaiku Livonija un tās vēsturiskais mantojums”. Livonija izveidojās 13. gadsimtā un līdz 16. gadsimta vidum pastāvēja kā bīskapu un Vācu ordeņa pārvaldītu garīgu valdījumu kopums. Sastopoties ar tās vārdu, pirmie priekšstati visbiežāk saistās ar Cēsu un citu viduslaiku piļu drupām, Rīgas un citu senāko Latvijas pilsētu baznīcām. Taču vairāk nekā trīs gadsimtus ilgais Livonijas pastāvēšanas laiks mūsos ir atstājis arī neredzamas pēdas. Ne vienmēr pamanām un novērtējam, ka vēstures slānī, uz kura balstās mūsdienu sabiedrība, pastāv arī viduslaikos gūtā pieredze.

Viduslaikos tika ielikti stingri pamati Austrumbaltijas – mūsdienu Latvijas un Igaunijas – rietumnieciskajai orientācijai. Mūsdienu Latvija un Igaunija ir veidojušās viduslaiku Livonijas vēsturiskajā telpā; Latvijas valsts 1918. gadā tika nodibināta teritorijā, kas ar baznīcas starpniecību reliģiskajā un kultūras jomā vairākus gadu simtus bija saistīta ar Romu. Pateicoties Hanzas tirgotāju uzņēmībai, Livonija tika iesaistīta Ziemeļeiropas ekonomisko attiecību tīklā. Šī konference uzdos vairākus būtiskus jautājumus par Livonijas vietu mūsdienu Latvijas un Igaunijas sabiedrības pagātnes kopainā.

Konferencē būs iespējams gan dzirdēt pieredzējušu Latvijas un ārzemju vēsturnieku referātus un piedalīties to apspriešanā, gan iesaistīties apaļā galda diskusijā par Livonijas vēsturisko mantojumu mūsdienās. Tās ietvaros notiks arī jauno Livonijas vēstures pētnieku – doktorantu un doktora darbus nesen aizstāvējušo zinātnieku – kolokvijs, ko vadīs Berlīnes Brīvās universitātes profesors Matiass Tumzers (Matthias Thumser). Šī ir reta iespēja dzirdēt teju visu spilgtāko mūsdienu Livonijas pētnieku uzstāšanos un ar viņiem iesaistīties domu apmaiņā.

Konferenci rīko Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte.

Konference norisināsies 2017. gada 7.–9. decembrī

PROGRAMMA

 

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē notiks starptautiska zinātniska konference “Vara, zeme un sabiedrība: politiskās un sociālās transformācijas Austrumbaltijā 12. un 13. gadsimtā”.

Konferencē paredzēts pievērsties vienam no Austrumbaltijas reģiona, ieskaitot Latvijas teritoriju, vēstures pavērsiena laikmetiem, pārejot no aizvēstures uz viduslaikiem. Pēc vikingu laikmeta kolīzijām kopš 12. gadsimta nogales reģiona vietējās sabiedrības saskārās ar jauniem, krusta karu kustības raisītiem izaicinājumiem, kas noveda gan pie jaunām sociālajām, politiskajām un kultūras attiecībām reģionā, gan arī Austrumbaltijas iekļaušanās latīņu kristīgās Eiropas kultūras lokā.

Konferenci organizē Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centrs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti.

Konference norisināsies 2017. gada 8.–9. septembrī

PROGRAMMA

   

Latvijas Universitātē norisināsies starptautiska konference “Bezvarīgo vara: Masariks, Patočka, Havels”, kuru organizē Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte sadarbībā ar Kārļa Universitātes Filozofijas fakultāti un Čehijas Republikas vēstniecību.

Konference nosaukta pēc Čehijas rakstnieka, disidenta un bijušā prezidenta Vāclava Havela esejas  Bezvarīgo vara (1978), kurā viņš risina indivīda un varas attiecības gan nedemokrātiskajos (tā sauktajos posttotalitārajos), gan demokrātiskajos  režīmos. Par nākotnes postdemokrātiskās sistēmas vēlamo iedvesmu viņš uzskatīja sava laika disidentu kopienu darbību.

Konferencē uzstāsies Vāclava Havela brālis – ievērojamais zinātnieks Ivans Milošs Havels, pazīstamais  čehu filosofs Vāclavs Belohradskis, Prāgas Lingvistikas pulciņa priekšsēdētājs Tomāšs Hoskovecs, Vīnes Cilvēkzinātņu institūta Jana Patočkas arhīva un programmas vadītājs Ludgers Hāgedorns, Latvijas Universitātes, Prāgas Kārļa universitātes un Čehijas Zinātņu akadēmijas filosofi, literatūrzinātnieki, filologi un vēsturnieki.

Referāti attieksies uz Vāclava Havela politisko, filosofisko un literāro mantojumu un sakariem ar Latviju, uz čehu filosofa Jana Patočkas, pirmā Čehoslovākijas prezidenta Tomāša Gariga Masarika domas un starpkaru čehu filosofijas un lingvistikas aktualitāti mūsdienās, “bezvarīgo” problemātiku un nacionālo minoritāšu pagātni un tagadni Čehijā un Latvijā.

Konference norisināsies 2017. gada 25.–26. oktobrī

LU Humanitāro un sociālo zinātņu centrā notiks starptautiska mēroga konference filozofijā “Fenomenoloģija un estētika”. Konferencē uzstāsies 47 pētnieki no 18 valstīm.

Konference “Fenomenoloģija un estētika” ir trešā konference gadskārtējā starptautisku konferenču sērijā, kas veltīta fenomenoloģiskās kustības Centrāl un Austrumeiropā tradīcijām un perspektīvām. Konferenču sērijas mērķis ir veicināt Centrāl un Austrumeiropas fenomenoloģijas vēsturiskās attīstības pētniecību un apzināt aktualitātes un tendences šo reģionu fenomenoloģiskajā filozofijā.

Konference ir veltīta attiecībām starp fenomenoloģiju un estētiku plašā nozīmē, sākot ar jautājumiem par sajūtu pieredzes, iztēles un ķermeņa attiecībām un beidzot ar jautājumiem par fenomenoloģijas un dažādu mākslu, tostarp glezniecības, mūzikas, literatūras, dejas, arhitektūras un teātra attiecībām. Plānotās konferences mērķis ir gan izgaismot fenomenoloģijas tradīcijas mantojumu šo jautājumu risinājumā Centrāl un Austrumeiropā, gan arī izvērtēt šo vēsturisko mantojumu un tā potenciālu mūsdienu fenomenoloģijas un mākslas attīstībā.

Konferenci rīko Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts sadarbībā ar Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti. Konferenci finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Konference norisināsies no 2017. gada 29. jūnija līdz 1. jūlijam

Latvijas Universitātē 2017. gada 17. martā visas dienas garumā norisinājās reformācijas 500 gadu jubilejai veltīta starptautiska starpdisciplināra konference “Reformācija mūsdienu pasaulē”, kurā sarunā par Reformāciju iesaistījās trīs dažādu zinātnes disciplīnu – vēstures, pedagoģijas un teoloģijas – perspektīvas. Konferenci ievadīja divas paneļdiskusijas “Brīvība un robežas – reformācijas impulsi eiropeisko pamatvērtību meklējumos” un “Kas mēs esam? Identitātes un reformācija”. Konferencē piedalījās pētnieki no Latvijas, Vācijas, Lietuvas, Itālijas. 

Konferenci organizēja Latvijas Universitāte un Vācu Evaņģēliski luteriskā baznīca Latvijā ar Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrijas atbalstu. 

PROGRAMMA

1917. gadā Eiropā vēl plosījās Pirmais pasaules karš, bet Latvijas, Baltijas reģiona un visas Austrumeiropas vēsturē šis gads bija ievērojamu pārmaiņu laiks.  Februāra revolūcija Krievijā, cara patvaldības krišana, impērijas sabrukums ievadīja demokrātisko procesu sākumu Austrumeiropā, pavēra ceļu daudzām tautām uz patstāvību un neatkarību. Latvijā šis bija demokrātijas šūpuļa gads, laiks, kas  1918. gada novembrī rezultējās ar neatkarīgas, demokrātiskas republikas pasludināšanu. Šogad aprit simts gadu kopš šiem notikumiem, tāpēc, lai izvērtētu 1917. gada norises, rezultātus un nozīmi Baltijas jūras reģionā un Austrumeiropā Latvijas Kara muzejs, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte, Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūts organizē starptautisku zinātnisku konferenci “Demokrātiskie procesi Austrumu un Centrālajā Eiropā 1917. gadā: politiskie, militārie un kultūras aspekti”.

Šajā konferencē bez pašmāju vēstures speciālistiem piedalīsies eksperti no Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Lielbritānijas, Francijas, Čehijas un Ukrainas.

Konference notiks 2017. gada 27.–28. aprīlī Rīgā, Latvijas Kara muzejā (Smilšu iela 20) .

PROGRAMMA