Akadēmiskais centrsKultūras mantojuma nākotne modernā Eiropā (The Future of Cultural Heritage in Modern Europe/ Die Zukunft des kulturellen Erbes im modernen Europa)
ERASMUS+ programmas stratēģiskās augstskolu partnerības ietvara projekts
Stratēģiskas universitāšu sadarbības ietvaros kopš 2020. gada LU VFF tiek realizēts ERASMUS+ partnerības projekts, kurā piedalās astoņas Eiropas universitātes (Potsdama, Krakova, Atēnas, Boloņa, Rīga, Kopenhāgena, Luksemburga). Projekta partneres-universitātes sadarbībā ar kultūras atmiņas institūcijām (bibliotēkas, muzeji) tiek attīstītas zinātniski un pedagoģiski inovatīvas pieejas kultūras mantojuma aktualitātei. Projekta partneri vasaras skolās, viesprofesoru lekcijās, pētnieku vizītēs, izstāžu sagatavošanā dalās ar savu pieredzi pagātnes aktualizācijā. Projekta partneri ir Berlīnes Valsts bibliotēka, Jakoba un Vilhelma Grimmu Centrs, Jagelloņu bibliotēka Krakovā, Biblioteca Universitaria di Bologna, LNB un Grieķijas Nacionālā bibliotēka. Liels akcents projekta ietvaros ir likts tieši uz studentu un jauno pētnieku piedalīšanos. Jau notikušas vasaras skolas Krakovā (2021. gada vasara) un Boloņā (2021. gada rudens), tiek plānota vasaras skola Atēnās (2022. gada vasara), izstādes un darba grupu sanāksmes Krakovā, Boloņā, Kopenhāgenā, Luksemburgā.
Projekts "Kultūras mantojuma nākotne modernā Eiropā (The Future of Cultural Heritage in Modern Europe/ Die Zukunft des kulturellen Erbes im modernen Europa)" ir otrā posma projekts ERASMUS+ programmas stratēģiskās augstskolu partnerības ietvarā. Pirmā posma projekts "Apgaismības mēdiju prakses / Medienpraktiken der Aufklärung" Vēstures un filozofijas fakultātē tika realizēts 2017.-2019. gadā.
Projekta vadītājs no Latvijas puses: Prof. Dr. Raivis Bičevskis
Projektā piedalās: Asoc. prof. Dr. Andris Levāns, VFF FĒN un VAN maģistratūru un doktorantūru studenti
LU Vēstures un filozofijas fakultāte sadarbībā ar Tallinas Universitāti un Rostokas Universitāti uzsāk pētījumu “Zemkopība un pilskalni: seno graudaugu kultūru veidi un to dažādība Austrumbaltijā”.
Baltijas – Vācijas Augstskolu birojs 2021. gada projektu konkursā atbalstījis projektu, kas veltīts senās zemkopības aizsākumiem un graudaugu daudzveidībai Austrumbaltijā izpētei. Projekts tiks realizēts LU Vēstures un filozofijas fakultātei (VFF) sadarbojoties ar Tallinas Universitātes Arheoloģisko materiālu krātuvi (TU ARC) un Rostokas Universitātes Heinriha Šlīmaņa klasisko pētījumu institūtu (RU HSI).
Projekta mērķis ir precizēt senās zemkopības hronoloģiskos ietvarus un graudaugu dažādību Austrumbaltijā caur Asvas (Igaunija) un Ķivutkalna (Latvija) pilskalnu piemēriem. Šajos pilskalnos konstatētie graudaugi ir agrākie atrastie Latvijas un Igaunijas teritorijā, tie, balstoties uz pašu pieminekļu hronoloģiju, datējami ar vēlo bronzas laikmetu. Tomēr precīzākas ziņas par zemkopības aizsākumiem un regulāru graudaugu audzēšanu Austrumbaltijā pētniekiem joprojām trūkst. Pētījumā tiks analizētas gan makro atliekas, gan arī sēklu iespiedumi keramikas trauku lauskās, atsevišķi paraugi tiks datēti ar Radioaktīvā oglekļa (14C) datēšanas metodi.
Projektu īstenos starpdisciplināra un starptautiska pētnieku komanda, kas sastāv no arheologiem – Vanda Visocka (LU VFF), Ūve Sperlings (Uwe Sperling, RU HSI), Andrejs Vasks (LU Latvijas Vēstures Institūts), Lembi Leugas (Lembi Lõugas, TU ARC) un Hans-Jorgs Karlsens (Hans-Jörg Karlsen RU HSI) un paleobotāniķiem – Aija Ceriņa (LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte), Janta Meža (Latvijas Dabas Muzejs) un Sirī Hije (Sirje Hiie, TU). Projekta vadītāja ir LU VFF zinātniskā asistente un doktora grāda pretendente Vanda Visocka.
Pētījums “Zemkopība un pilskalni: seno graudaugu kultūru veidi un to dažādība Austrumbaltijā” tiks īstenots pateicoties Baltijas-Vācijas Augstskolu birojam, kura atbalstītos projektus finansiāli atbalsta Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (DAAD) no Vācijas Ārlietu ministrijas piešķirtajiem līdzekļiem.
Sīkāk par projektu un tā aktivitātēm iespējams uzzināt šeit:
Projekta nosaukums latviski: Institutum Herderianum Rigense: Herdera institūts Rīgā kā zinātnes tīkls Eiropas zinātnes tīklojumā (abreviatūra: HeInRi)
Projekta nosaukums angliski: Institutum Herderianum Rigense: Herder Institute in Riga as a Scientific Network in the European Science Constellation (HeInRi)
Projekta numurs: lzp-2020/2-0083
Projekta īstenotājs: Latvijas Universitāte, Vēstures un filozofijas fakultāte
Projekta vadītājs: Asoc. prof. Dr.phil. Raivis Bičevskis
Projekta īstenošanas periods: 01.12.2020.–31.12.2021.
Projekta kopējais finansējums: 100 389 EUR
Izpildītāji: Asoc. Prof. Dr. Andris Levāns / VFF; Dr. Phil. Rihards Kūlis / FSI; Mg. Phil. Krišjānis Lācis / VFF; Mg. Phil. Valters Zariņš / VFF; Bc. Phil. Katrīna Poriķe / VFF
Latvijas Zinātnes Padomes individuālo projektu iesniegumu atklātā konkursa programmā "Zinātnisko institūciju zinātnes izcilības un snieguma finansējuma nodrošinājums pētniecības specializācijas, izcilības un ietekmes stiprināšanai – vienotas akadēmiskās un zinātniskās karjeras sistēmas reformas ieviešanai un zinātnes un inovācijas lomas palielināšanai" kopš 2020. gada decembra Latvijas Universitātē tiek īstenots projekts “Institutum Herderianum Rigense: Herdera institūts Rīgā kā zinātnes tīkls Eiropas zinātnes tīklojumā” .
Projekts pievēršas izglītības centram un zinātniskai institūcijai – Herdera institūtam Rīgā (HI), kura vēsture (1921-1939) un ieguldījums modernās zinātnes ģenēzē līdz šim nav pienācīgi izpētīti nedz Latvijā, nedz pasaulē. Rīgas Herdera Biedrības dibinātais HI korespondentu vidū bija tādi zinātnieki kā M. Planks, J. J. fon Ikskils, V. Nernsts u. c. Projekta mērķis ir HI kā savam laikam pārsteidzoši labi organizēta zinātnes tīkla izpēte trīskāršā nozīmē: mērķis ir izpētīt (1) HI darbinieku saraksti ar ievērojamiem Eiropas un pasaules mēroga zinātniekiem, kā arī viņu pētījumu apspriešanu HI internā sarakstē un viņu pašu uzaicināšana uz Rīgu pētniecības un izglītības mērķu labad; (2) veikt HI sadarbības ar vairāk nekā 50 zinātniskām institūcijām Eiropā un pasaulē izpēti (un šo institūciju tīkla un šī tīkla struktūras pētījumus); (3) izpētīt HI tīklošanos Baltijas ietvaros, kā arī HI un citu Baltijas augstskolu attiecības zinātnes un izglītības jomās. Visi šie HI zinātniskās tīklošanās aspekti ar savu pētniecisku perspektīvu nav šādā pavērsienā padziļināti pētīti. Lai modinātu plašāku un īpašu interesi par HI zinātnisko mantojumu, projekta ietvaros paredzēts veikt nozīmīgāko zinātniskās sarakstes paraugu digitalizāciju, pievienojot metadatus. Tādējādi tiks sniegts jauns un inovatīvs ieskats HI materiālu bagātībā, specifikā un nozīmē modernās zinātnes ģenēzē.
Projekta ietvaros plānotas vairākas starptautiskās pētniecības datubāzēs ievietotas publikācijas (Web of Science, SCOPUS u. c.), arhīva materiālu digitalizācija un metadati, pētnieciskos rezultātus atspoguļojošas mājaslapas izveide, vairāku Latvijas mēroga pētniecisko un populārzinātnisko publikāciju izstrāde.
Projekta tīmekļvietne
Projekta nosaukums latviski: „Konkurējošie dabas diskursi Latvijā un ekoloģiskā solidaritāte kā konsensa veidošanas stratēģija”
Projekta nosaukums angliski: Competing Discourses of Nature in Latvia and Ecological Solidarity as a Consensus Building Strategy
Projekta numurs: projekta LZP reģistrācijas numurs lzp-2020/1-0304, LU reģistrācijas Nr. LZP2020/64
Projekta īstenotājs: Latvijas Universitāte
Projekta vadītājs: Docents, pētnieks Dr. Phil. Artis Svece
Projekta sadarbības partneri: Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Projekta īstenošanas vadošā struktūrvienība LU ir Vēstures un filozofijas fakultāte
Projekta īstenošanas periods: 01.01.2021. -31.12.2023.
Projekta kopējais finansējums: 300 000 EUR.
Izpildītāji: Pētniece Dr. Geogr. Anita Zariņa / ĢZZF; vad. pētnieks Dr. Phil. Raivis Bičevskis /VFF; pētnieks Dr. Phil. Igors Gubenko / VFF; pētnieks Dr. Geogr. Ivo Vinogradovs / ĢZZF; pētniece Mg. Geogr. Agnese Reķe / VFF; zin. asist. Mg. Phil. Toms Stepiņš / VFF; laborante Bc. Geogr. Karīna Ješkina
Par projektu:
Projekta mērķis ir analizēt dabas vērtības izpratnēs balstītu ekoloģiskās solidaritātes modeļu iespējamību dabas diskursu pluralitātes apstākļos Latvijā. Dabas diskursu daudzveidība var sekmēt konfliktus starp vides politikas veidotājiem un lokālajām kopienām vai noteiktām interešu grupām, kā arī pašu vides politikas veidotāju vidū. Šie konflikti īpaši saasinās tad, kad nacionālā populisma apstākļos jārisina mūsdienu ekoloģiskās problēmas, kas ir globālas pēc sava rakstura. Tomēr diskursu daudzveidība neizslēdz ekoloģiskās solidaritātes iespēju, kas balstās konsensā par atsevišķām vērtībām un noteiktas vides politikas iespējām.
Projekts ir veidots kā starpdisciplinārs pētījums, kurš iekļaujas vides humanitāro zinātņu ietvarā. Šī projekta uzstādījums ir apvienot filozofijas teorētiskās analīzes iespējas ar tām starpdisciplinārajām metodēm, kuras izmanto vides un sociālā ģeogrāfija. Projektā tiek analizēti dabas diskursi Latvijā, īpaši izceļot Gaujas nacionālo parku, Ķemeru nacionālo parku un Papes dabas parku kā savā starpā atšķirīgus un nozīmīgus piemērus tam, kā dabas diskursi konkurē. Projektā tiek aprakstīti ekoloģiskās solidaritātes modeļi, kas ietver gan solidaritāti starp cilvēku lokālām kopienām un to dabisko vidi, gan solidaritāti starp dažādām grupām, kas dabu uzskata par vērtību, lai gan izmanto atšķirīgus dabas diskursus.
Projekta mērķis ir analizēt dabas diskursu daudzveidību Latvijā un konsensa veidošanas iespējas starp dažādo diskursu veidotājiem, kā arī demonstrēt ekoloģisko solidaritāti kā potenciālu konsensa veidošanas stratēģiju.
Projekta mērķa sasniegšanai ir izvirzīti četri savstarpēji saistīti pētījuma uzdevumi:
- Izveidot teorētisko ietvaru dabas un to vērtību analizēšanai;
- Izpētīt konkurējošo dabas diskursu spektru Latvijā;
- Veikt dabas vērtību un ar to saistīto diskursu izpēti trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā – Ķemeru Nacionālajā parkā, Gaujas nacionālajā parkā un Papes dabas parkā;
- Formulēt iespējamās stratēģijas konsensa veidošanai, izmantojot ekoloģiskās solidaritātes konceptu.
Apakšprojekta mērķis ir veikt pētījumus valodas ontoloģijas jomā, kuras novietojums starp valodiski konstituētu sociālo realitāti, pirmspredikatīviem pieredzes slāņiem un valodas kreatīvas estētikas iespējām ļauj fundamentālā līmenī palūkoties uz latviešu valodas vēsturiski un sociāli tapušo konstelāciju – tās esamību faktisko valodiski sociālo prakšu līmenī, tās transformācijas iespējām un robežām, tās kvalitatīvo estētiku un problēmām politiskās varas kontekstā, kas ideju vēstures jomā dod iespēju jaunā gaismā interpretēt un dialogā ar jaunākajiem pētījumiem valodas ontoloģijā padziļināt dažādu laiku latviešu inteliģences klasiskās latviešu valodai un tās lomai veltītās idejas, kā arī izcelt vēl neievērotus slāņus un nianses kopš „Pirmās atmodas” laikiem risinātajās teorētiskajās diskusijās par latviešu valodu kā sociālu un ontoloģisku fenomenu.
Vadītājs – Dr. phil. Raivis Bičevskis. Projekta īstenošanas termiņš: 01.01.2019 – 20.11.2021
“Akadēmiskā personāla atjaunotne un kompetenču pilnveide Latvijas Universitātē”
Projekta mērķis ir Latvijas Universitātes un tās koledžu – Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas un Latvijas Universitātes Rīgas medicīnas koledžas akadēmiskā personāla izaugsmes un attīstības veicināšana – jaunu pasniedzēju un ārvalstu pasniedzēju piesaiste, kā arī esošo pasniedzēju kompetenču paaugstināšana. Projekta īstenošanas termiņš ir 2018. gada novembris – 2022. gada 30. septembris.
Projektā LU VFF akadēmiskais personāls apmeklē specializētās mācības un pilnveido savas kompetences, stažējoties izdevniecībās un arheoloģiskās izpētes uzņēmumos. Projekta ietvaros darbam fakultātē tiek piesaistīti divi viesdocētāji un divi doktoranti.