Skolotājam, lai sekmīgi darbotos ar skolēniem savā mācību priekšmetā un ar to saistītajos ārpusklases pasākumos, svarīgi ir pārzināt mācību priekšmetam atbilstošās zinātņu nozares galvenās aktualitātes. LU akadēmiskais personāls var palīdzēt skolotājiem orientēties konkrētās tēmās, zinātnes jaunatklājumos un modernākajās pētniecības metodēs.

Vēsture un arheoloģija

Programmas “Svarīgākais par aizvēsturi 21. gadsimtā: vēstures zinātne skolotājiem” mērķis ir informēt vēstures un sociālo zinību skolotājus par pasaules un Latvijas aizvēstures jaunākajām atziņām un pētnieciskajām pieejām.

Programmu īsteno pedagogi: Asoc. prof. Andris Šnē, Asoc. prof, Armands Vijups, lektore Elīna Guščika un Vēstures un filozofijas fakultātes pētnieks Mārcis Kalniņš.  

Programmas apjoms: 8 akadēmiskās stundas

Nodarbību tēmas: 

  1. Latvijas aizvēstures hronoloģijas un periodizācijas aktuālie jautājumi;
  2. Jaunākie atklājumi un izpētes metodes aizvēsturē: cilvēces antropoģenēze jaunāko atklājumu gaismā;
  3. Aizvēstures, politikas un identitātes veidošanās mijiedarbība: Senlatvijas mīts Latvijas vēsturē, tā veidošanās un attīstība 19. un 20. gadsimtā;
  4. Avoti un to izpētes metodes aizvēstures pētniecībā un arheoloģiskā mantojuma saglabāšana. 

Programmas mērķis ir iepazīstināt vēstures un sociālo zinību skolotājus ar jaunākajiem sasniegumiem viduslaiku vēsturē.

Programmu īsteno asoc. prof. Andris Levāns.

Programmas apjoms: 8 akadēmiskās stundas

Nodarbību tēmas:  

  1. Saprotami par sarežģīto: viduslaiku vēstures izpētes galvenie mezgla punkti – zinātnes uzdevumi un sabiedrības gaidas kā sociāla dilemma.
  2. Jaunākie atklājumi un izpētes metodes: viduslaiku Livonija kā Eiropas vēsturisks reģions.
  3. Laikmeta rakstura atklāšanās viduslaiku Livonijas rakstītajos un vizuālajos vēstures avotos:
  • Indivīda un kopienas attiecības: pieņemšana un atstumšana;
  • Emociju valoda: jūtu un pārdzīvojumu komunikācija.

Programmas “Svarīgākais par Latvijas Neatkarības karu 21. gadsimtā: vēstures zinātne skolotājiem” mērķis ir ir iepazīstināt vēstures un sociālo zinību skolotājus ar jaunākajiem sasniegumiem Latvijas Neatkarības kara militāri-politisku procesu un notikumu pētniecībā.

Programmu īsteno pedagogi: Prof. Ēriks Jēkabsons un Mg. hist., doktora grāda pretendents Andrejs Gusačenko.

Programmas apjoms: 8 akadēmiskās stundas

Nodarbību tēmas:  

1.–2. Militāri-politiskās situācijas izpratne reģionālajā un lokalajā mērogā 

a) Svarīgākās Latvijas Neatkarības kara norises hronoloģiskajā secībā 

b) Neviennozīmīgi vērtētās Neatkarības kara norises un to sekas 

3. Jaunākie atklājumi un izpētes metodes Latvijas Neatkarības kara periodā

Atklājumu periodizācija: 

a) pēc neatkarības atgūšanas Latvijā (arhīvi, bibliotēkas (literatūra, periodika, atmiņas)) 

b) ārzemju arhīvos, kolekcijās u. c. 

4. Svarīgākie avoti Latvijas Neatkarības kara izpētē  

Filozofija

Programmas mērķis ir iepazīstināt filozofijas un sociālo zinātņu skolotājus ar to, kā ētiskās teorijas tiek interpretētas mūsdienu filozofijā un kā šīs teorijas ir iespējams izmantot skolas nodarbībās, analizējot mūsdienu ētiskās problēmas.

Ētikas teorijas ir radītas, lai tās pielietotu. Būtībā tās parāda saistību starp dažādām mūsu ētiskajām pārliecībām un rīcību. Kursa ietvaros iepazīsimies ar vairākām mūsdienās ietekmīgām ētiskajām teorijām un to, kā tās izmantot dažādu reālu situāciju analīzē. Aplūkosim veidus, kā nelielus filozofisku tekstu fragmentus un filozofu formulētas ētiskas problēmas var izmantot, lai skaidrotu ētiskās teorijas.

Programmas apjoms: 8 akadēmiskās stundas

Programmas vadītājs: doc. Artis Svece

Programmu īsteno pedagogi: Prof. Igors Šuvajevs un doc. Artis Svece

Programmas mērķis ir iepazīstināt skolotājus ar argumentācijas atpazīšanas un veidošanas pamatprincipiem.

Programmas mērķauditorija: skolotāji.

Uzdevumi:

  1. sekmēt izpratni par argumentācijas būtību un pielietojumu, it īpaši mācību procesā;
  2. pilnveidot prasmi atpazīst argumentāciju tekstā un pašam veidot pārliecinošus argumentus;
  3. iepazīstināt ar argumentu pamatelementiem, vienlaikus analizējot terminoloģiju latviešu valodā, kas saistīta ar argumentācijas raksturojumu un analīzi, un pievērst uzmanību grūtībām, kas saistītas ar šīs terminoloģijas lietojumu.

Programmas apjoms: 8 akadēmiskās stundas

Programmu īstenos doc. Artis Svece

Programmas īstenošana: 2023. gada 21. un 28. februārī no plkst. 16.30. Katru dienu divas lekcijas (4 akadēmiskās stundas) attālinātā formātā.

Pieteikšanās: aizpildot reģistrācijas anketu.

Programmu norise notiek saskaņā ar LU Vēstures un filozofijas fakultātes izsludinātiem datumiem. Par dalību tiek izsniegta apliecība.

Maksa vienam programmas klausītājam: 25 EUR.

Ja Jūs vēlaties piedalīties kādā no programmām, lūdzam pieteikties, rakstot Vēstures un filozofijas fakultātes lektorei Gintai Ievai Bikšei (e-pasts: ginta_ieva.bikse@lu.lv), lai pietiekamas intereses gadījumā atvērtu pieteikšanos jaunai grupai.