AbsolventiemStudentiem un darbiniekiemMecenātiem

Atvērta pieteikšanās dalībai Jauno vēsturnieku skolā

Publicitātē izmantotā fotogrāfija no virtuālās izstādes "Aleksandram Zāmelim – 125" atklāšanas Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā. Fotogrāfs Toms Grīnbergs, LU.

2022. gada 24. septembrī atsāk darbību LU Vēstures un filozofijas fakultātes Jauno vēsturnieku skola. Skolai var pieteikties visu Latvijas vidusskolu skolēni, kuriem ir interese par vēsturi. Nodarbības ir bez maksas, izņēmums ir muzeju vai citu apskates vietu apmeklējums. Lai pieteiktos Jauno vēsturnieku skolā, interesentiem nepieciešams līdz 22. septembrim nosūtīt epastu skolas koordinatoram LU doc. Jānim Ķerusam: janis.keruss@lu.lv

Jauno vēsturnieku skolas nodarbību plāns 2022. gada rudenī un ziemā

Visu nodarbību sākums plkst. 10.30.

24. septembris

Augstākās izglītības sākumi Latvijā un tās nozīme citu Latvijas universitāšu vēsturē (Vada LU VFF doktorants Rūdolfs Rubenis)

Latvijas Universitātes izveidošanās, mācību process un mācībspēki Universitātē, universitāte un zinātnes attīstība Latvijā. 
LU Vēstures un filozofijas fakultātē, Aspazijas bulvārī 5.
Pēc nodarbības iepazīšanās ar LU telpām galvenajā ēkā Raiņa 19 un LU Muzeju

29. oktobris

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku un Robežsardzes izveidošanās 90. gadu sākumā (Vada LU VFF doktorants Viesturs Rasnacis) 

NBS izveidošanās priekšnoteikumi, materiāli tehniskā nodrošinātība, problēmas un organizatoriskā attīstība.
LU Vēstures un filozofijas fakultātē, Aspazijas bulvārī 5.
Pēc nodarbības iepazīšanās ar Latvijas Kara muzeja ekspozīciju

26. novembris

Vēstures palīgdisciplīnas:  heraldika (Vada LU VFF doktorants Edgars Sims)

Ģērboņi kā vēstures avoti, ko dod vēstures izpratnē ģērboņu izpēte. Dzimtas ģērboņa zīmēšanas pamatprincipi.
LU Vēstures un filozofijas fakultātē, Aspazijas bulvārī 5.
Pēc nodarbības vēstures bakalaura studiju programmas 3. kursa students Mārcis Kārlis Balodis pastāstīs par studijām fakultātē un savu bakalaura darba par nacionālo bruņoto pretošanās kustību Latvijā izstrādi  

10. decembris

Ars moriendi: cilvēka nāve viduslaikos (Vada prof. A. Levāns)

Iedoma vai sapnis par nemirstību, iespējams, ir viena lielākajām cilvēces utopijām, kādu spējusi radīt kolektīvā apziņa. Tieši tāpēc tikuši piekopti maģiski rituāli, izstrādātas noslēpumainas mikstūras vai veiktas ķirurģiskas manipulācijas. To mērķis arvien ir bijis novērst slimību vai traumu (nāvējošas) sekas, aizsargāt vai pat atjaunot ķermeni.

Tiešsaistes lekcija ZOOM vidē
 

Dalīties