Ziņas par fon Holanderu dzimtas vēsturi *

Fon Holanderu (von Hollander) dzimta nākusi no Rostokas Ziemeļaustrumu Vācijā. Jau 17. gadsimtā tās pārstāvji dzīvojuši Rīgā, kur viņiem kopš 1694. gada piederēja savs tirdzniecības nams (1780.-1866.g. tas darbojās ar nosaukumu Johann Heinrich Hollander und Sohn). No šīs dzimtas ir nākuši vairāki ievērojami Rīgas rātskungi, birģermeistari un tirgotāji, kā arī pedagogi un zinātnieki.

Bernhards Alberts fon Holanders, skolotājs un vēsturnieks, dzimis Rīgā 1856. gada 11. oktobrī, miris Rīgā 1937. gada 12. februārī. Tēvs – Eduards Heinrihs Gustavs fon Hollanders (1820-1897), jurists, Rīgas pilsētas birģermeistars (1869-1889), Politehnikuma vadības padomes priekšsēdētājs (1870-1890) un Literāri praktiskās pilsoņu savienības vadītājs un goda biedrs. Māte – Emīlija Noltinga (Nöltingk), ģimenē bija vēl trīs dēli: Eduards fon Holanders (1852-1935), jurists, kopš 1898.g. dzīvojis Vācijā, bijis Manheimas pilsētas birģermeistars, 1920. gadā Heidelbergas universitātē ieguvis Dr.theol. h.c. grādu; Heinrihs fon Holanders (1853-1920), jurists, romiešu tiesību speciālists un profesors Halles universitātē Vācijā un Karls fon Holanders (1855-1913), mācītājs. Bernharda fon Holandera vecvectēvs Zāmuels Johans Holanders (1754-1799) bija pazīstams Rīgas tirgotājs, brīvmūrnieks, Lielās Ģildes vecākais un pilsētas rātskungs, kā arī viens no ievērojamākiem 18. gadsimta otrās puses kolekcionāriem, mākslas un zinātnes mecenātiem Baltijas provincēs.

Bernhards fon Holanders mācījās ģimnāzijā Rīgā, pēc tam studēja vēsturi Tērbatas universitātē, kur 1881. gadā ieguva Cand. hist. zinātnisko grādu. Kopš 1882. gada viņš strādāja skolotāja darbā Rīgā, sākumā dažādās privātskolās, no 1883. līdz 1908. gadam pilsētas reālskolā mācījis vēsturi, ģeogrāfiju un ticības mācību, vienlaikus būdams arī Rīgas Politehnikuma docents (1886-1898), kur viņa mācību priekšmets bija tirdzniecības ģeogrāfija. 1886. gada 15. jūlijā Tirzas muižā apprecējās ar Emīliju Portu (Pohrt). No 1906. līdz 1914. gadam Bernhards fon Holanders bija Rīgas Alberta skolas direktors, pēc tam arī Pilsētas ģimnāzijas direktors (1917-1919) un no 1920. līdz 1923. gadam – skolotājs valsts Vācu vidusskolā Rīgā. Bez tam Bernhards fon Holanders aktīvi piedalījās arī valsts un sabiedriskajā darbā, viņš bija Krievijas impērijas valsts padomnieks un Vidzemes Vācu savienības valdes darbinieks, kopš 1885. gada darbojās Rīgas Amatnieku biedrībā, bija tās sekretārs un priekšsēdētājs.

Zinātnisko interešu un skolotāja profesijas dēļ būdams cieši saistīts ar Baltijas provinču (Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas) novadpētniecību un vēsturi, B. fon Holanders ilgu laiku darbojās arī Rīgas Vēstures un senatnes pētnieku biedrībā, kas 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kļuva par reģionālās vēstures izpētes centru, bija tās vadītājs no 1902. līdz 1904. gadam un vēlāk, no 1910. līdz pat 1934. gadam, arī tās līdzdirektors, publicējis vairākus aprakstus par vācbaltiešu biedrībām (skat. publikāciju sarakstu). Bernharda fon Holandera zinātniskais darbs tika novērtēts ārzemēs: 1921. gadā Rostokas universitāte viņam piešķīra filozofijas goda doktora grādu, turklāt viņš bija arī Igauņu Zinātņu biedrības Tērbatā/Tartu korespondētājloceklis (1908) un Igaunijas Literārās biedrības goda biedrs (1910).

* Avots: Lenz, Wilhelm. (Hrsg.). Deutschbaltisches biographisches Lexikon, 1710-1960. Köln: Böhlau-Verlag, 1970. S.332-335.


Bernharda fon Holandera (1856-1937) zinātniskās publikācijas.

Bernharda fon Holandera publicētie pētījumi aptver plašu tematiku, sākot ar populāriem apcerējumiem par viduslaiku Livonijas vēsturi, līdz pat pētījumiem par kādu specifisku jautājumu. Nozīmīgākie no tiem ir saistīti ar vācbaltiešu biedrību un Rīgas skolu vēsturi, tāpat kā viņa sabiedriskā darbība bija saistīta ar izglītības nozari un vācbaltiešu biedrību darbu. Īpaša nozīme ir B. fon Holandera autobiogrāfiskajiem darbiem par Rīgu, kā arī viņa sastādītajam Baltijas vācu novadpētniecības publikāciju bibliogrāfiskajam rādītājam. Mūsdienās šie pētījumi sniedz vērtīgas ziņas ne tikai par konkrētām vēsturiskajām personām un institūcijām, bet arī par 19. gadsimta otrās puses un 20. gadsimta sākuma Baltijas provinču sociālo un kultūras vēsturi. Izlases veidā piedāvājam svarīgāko publikāciju uzskaitījumu.[*]

  • Hollander B. Zur Geschichte der deutschen wissenschaftlichen Vereine in Lettland. Stuttgart, 1923.
  • Hollander B. Bibliographie der baltischen Heimatkunde: Ein Wegweiser für den Heimatkundlichen Unterricht in Lettland und Estland. Riga, 1924.
  • Hollander B. Riga im 19. Jahrhundert. Ein Rückblick. Riga, 1926.
  • Hollander B. Aus baltischer Vergangenheit: geschichtliche Bilder. Ein Hausbuch für die Jugend. Riga, 1926;1932.
  • Hollander B. Geschichte der literärisch-praktischen Bürgerverbindung in Riga, 1802-1927. Festschrift für 125-Järigen Jubileum. Allgemeiner Teil. Riga, 1927.
  • Hollander B. Jugenderinnerungen aus der Altstadt in Riga. In: Rigascher Almanach für 1929. Riga, 1928. S.160-179.
  • Hollander B. Die Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde zu Riga, 1834-1934. In: Baltische Monatshefte, 1934, Heft 10, S.471.-494.
  • Hollander B. Geschichte der Domschule, des späteren Stadtgymnasiums zu Riga. Hannover-Döhren, 1980. (pēc manuskripta publicējusi vēsturniece Klāra Rēdliha).
  • Hollander B., Redlich C., Löffler H. Unser Dommuseum. Riga, 1936.

 


[*] Līdz 1919. gadam publicēto B. fon Holandera darbu sarakstu skat.: Bočarova R. (sast.). LNB Letonikas grāmatu autoru rādītājs (1523-1919). Rīga, 2005. 176.lpp.